Decembra portfolio

Šķiet, ka esmu palaidusies slinkumā, jo būtībā decembrī nav tapis neviens ieraksts. :( Tagad mēģināšu aši sadrukāt pagājušos notikumus. Šis mēnesis iesākās ar braucienu uz Igauniju skolas projekta dēļ. Igauņu skola atradās Tallinas vecpilsētā senā klostera ēkā, kura bija pamatīgi atjaunota, mācīties tādā skolā var tikai sapņot. :) Īpaši patika bibliotēka un skolotāju istaba, kas aizņēma visu 3. stāvu.!! Visbijā sadalītās grupas palika tādas kā bija, kas solīja interesantas dienas - atkal. 8) Pabijām Tallinas ūdens attīrītavās, kuras bija dažas reizes lielākas par Visbijā esošajām. Dabūjām arī jauku šoferīti, kas nedaudz paspolēja pa piesnigušajām Tallinas ieliņām. Dzīvojām aptuveni 10 min gājiena attālumā no skolas > pilsētas centrā. Es un Terēze tikām pie 3istabu dzīvokļa ar superīgo īpašnieci Kadi, kura jau 3 gadus tur dzīvoja viena pati. :) Kopīgi arī iekarojām Voru centru, iekāpām nepareizā tramvajā, dalījām vienu lielu un mīkstu gultu, iepirkāmies brīnišķīgā papīru veikaliņā, mēģinājām atšifrēt dzīvokļa durvju mehānismu, noteikti kopīgi ēdām, skatījāmies tv utt. Tere un es > like we are together together. Nav brīnums, ka mūs tāpēc uzskatīja par labākajām draudzenēm. Visi kopā devāmies uz boulingu, atkal kopā ar Teri bijām uz viena celiņa, kur mums pievienojās Oskis, Sony un Mattias. Šķiet šeit vislabāk sapazināmies, kā rezultātā nākošās dienas tika diezgan daudz pavadītas ar Mattiasu. Nekur tālu arī nebija Robins (Betmens), Sony (Ericsons) un Jens (Pens). Pēdējā vakarā notika arī neliels baļļuks mūsmājās, svinot Kertu 18.dz/d. Bija arī pastaiga pa Tallinu naktī. Noslēdzošajā dienā garlaicīgākajos brīžos > Jens čakarēja papīrsmalcināmo, es un Mattias spēlējām plaukstu spēli, pēc kuras abiem sarkanas plaukstas bija uz ilgāku laiku vai arī vnk garlaikojāmies. 8) Jāsaka, ka tā nedēļa bija tieši laikā, lai atpūstos un nedaudz izklaidētos. :) Atpakaļ ceļā uz mājām mūs sagaidīja 5h brauciens pa sniegputeni, bet pavidu arī Hesītis. 8) Nākošā nedēļa ( 13.-20.) tika veltīta vienīgi mācībām, pēdējām ieskaitēm utt. Un, protams, atzīmju izlikšana, kur nu bez tās.! 21.dec. stundu nebija, tā vietā sportadiena - strītbols. Pēc spēlēm, ko es dēvētu "kaķeņu ķīviņš" izcīnījām 1.vietu. Kājas pa gaisu, nagi pa seju, dūres pa zobiem > kkā tā.! Trešdien, z-svētku tirdziņš un balle > īsi divos vārdos = galīgi garām.! Ceturtdien, liecību saņemšana = mērķis sasniegts, sekmīga savā atzīmju skalā. 8) Ziemassvētkus devāmies svinēt pie vecmammas un Balviem. :) Neierasti tika svinēts pirmajos z-sv., nevis z-sv. vakarā. Nodarbojos ar dažādu našķu gatavošanu - piparkūku, vafeļu ar biezpiena, marmelādes pildījumu, pīrādziņu. :) Pirmdien, nometnes pirmās dienas rītā pamodos un dabūju palikt mājās, jo Rota vīrus bija mani apciemojis. :( Visa diena zem 3 segām un klusumā šņācot. Otrdien, kad jau jutos labāk pabiju arī ārpus mājas. Trešdien, cēlos 7ņos un beidzot devos uz nometni. Brīnišķīgas 2 dienas - Sandra, Arta, Marta made them. Pēc visādu domu apkopošanas nolēmu uz balli 30. neierasties. Cerams nebija nepareizā izvēle. Šodien atkal saldumu gatavošana, un man jāpošas pie radiņiem. Tāds mans īsais decembra apraksts. UN VISIEM LAIMĪGU JAUNO GADU!! :* (kuru es negaidu.)

smaidam

Robertiņš labi izskatās. :D

Uzreiz lika pasmaidīt, nu, Edvarda team, seksīgs?

p.s. domājams rīt uztapināšu rakstu par decembri, bet to vēl manīs. ;)

29.novembris

Jau otro nedēļu pēc kārtas esmu nākusi pie atziņas, ka 1dienas ir jaukas dienas.

Pirmkārt, visiem ir eiforija par brīvdienām.

Otrkārt, eiforija turpina valdīt arī skolā.!

Treškārt, 1dienās var saņemt jaukas atzīmītes.

Piemēram, šodien pieci 10 + divi 9 angļu val., 10 par vēstures k.d. + bonusā vēl tādi vārdi kā "izcili" un "malacis" UN smaily face. Vienkārši pozitīvi.

Ceturtkārt, šodien pamodos un piecēlos 7:10, pēdējā laika rekords, kura dēļ uz skolu varēju taisīties lēni un mierīgi.

Piektkārt, ārā ir auksts, bet iekšā ir silts.

Sestkārt, kopīgi ar Dioru lemjot, šodien treniņš izpaliks.

Septītkārt, ir izcili jauka diena.

Jums???

p.s. Z-svētkos gribu sev šādu dāvanu pasniedzēju.! 8)

yo

4diena un 5diena tika lielākoties pavadīta pa māju, jo zpd dienas. :) Kkas arī tika uztapināts, protams, ne tik lielos daudzumos kā iecerēts, bet pie tā vainojams slinkums, ko tik tiešām šoreiz nespēju pārvarēt, kā arī iesniņas, kas negrib mani laist vaļā. 5dien, lai būtu izdarīts vismaz kkas, aizdevos uz treniņu, pamatīgi noskrējos, kā arī uzskatu, ka labākais no šoruden/ziem bijušajiem zāles treniņiem, jo bija arī jāstrādā ar karti. Cilvēku skaits sajūsmināja - 7??? Kas notiek?. :D Vakar jeb 6dien nodevos mācībām, kas attaisnojās, jo padarīju neticami daudz visa kā. Pēcpusdienā uzskrēju lēnu un īsu treniņu, bet atsalt tā pat paspēju. Kājas bija vārītu vēžu sarkanumā. Vakarā vēl arī piebeidzu Mērnieku laiku I daļu, bet lai to visu nostiprinātu pirms gulētiešanas ar mammu kopā noskatījāmies filmu. Šodien no rīta izlasīju ģeo, domājams esmu gatava k.d. tagad, bet vēlāk devos paslēpot - 1.reizi šosezon, par ko arī prieks. 1,5h bija to vērts. Bilžuki arī tapa par godu atklāšanas reizei. 8) Bet šeit viņi parādīsies tikai tad, kada Arta tos atsūtīs - tātad ne tik drīz. :D p.s. šodien tapa idejas mazajām z-svētku dāvaniņām!

kas par na...

Eu, cilvēki, kur palika tie 3 mēneši. Ceru, ka kalendārs kļūdās ar dienu skaitīšanu. Mēnesis un sāksies Z-svētku brīvlaiks. Puse 11. klases jau garām. Esmu šausmās. Vsp jāsaka, ka šis pusgads ir bijis savādāks kā citi, pateicoties Vienradži team starpbrīži tiek pavadīti pat pārāk lielā jautrībā. Kas pašlaik? Šonedēļ atkal īsā nedēļa, jo zpd dienas, kurās grasos paveikt visu teorētisko daļu, vsm sarakstīt visu iegūto informāciju vienkopus. Vakardien devos 1,5h garā treniņā ar Dioru, un šodien esmu apslimusi + ar sāpošām kājām. Bet tas traucēja tikai par 20% šodienas vingrošanai. Tagad sajūtas pat ir vēl briesmīgākas. :D Rīt plānots doties uz vēlvienu treniņu, lai nebūtu jāsēž ģeo un jāraksta k.d. Cerams Diora ideja īstenosies un es tādejādi dabūšu labāku atzīmi. 4dien kā jau teicu rakstīšu zpd, vakarā iespējams aizskriešu nedaudz piesvinēt Kačas v/d. 5dien cerams dabūšu pabraukāt ar mašīnu. Drīzumā arī jābrauc uz Igauniju Tallinu uz savu swe-esti-lat projektiņu. Bet protams par to vēl nekas nav zināms, un pašlaik tas vēl ir diez gan patālu. Pa galvu šaudās jau visādas domas par decembra nobeigumu - skolas balli, nometni un Jauno gadu - jo nav jau aiz kalniem vairs. Jauku jums šo nedēļu. Jo man ir vārdos neizsakāmi labs garastāvoklis, lai arī sāp galvu un ir iesnas. Bučas. :*

no school

Tā kā sanāca garas brīvdieniņas, devāmies uz Balvu pusi pie vecmammas. Aww... Cik tur ir labi - ēd un guli - tas ir tas, ko tur parasti daru. Protams man "patika", ka 5dien bija jāceļās 7os no rīta, bet viss nokavētais miegs tika kompensēts 2h braucienā uz turieni, kā arī pārējā dienas daļā. Satiku arī sen neredzētos brālēnus. 8) Jealous hamburger - brīvdienu joks. Nezinu kur, bet Agris bija ieguvis gāzes pistoli, ar kuru tapa DAUDZ bilžu, un droši vien visas briesmīgas. :D Kā jau allaž tika atstāstīti bērnību nedarbi, kā Agris vistas sēja pie ābeļu zariem, kā Aigars ugunskuru pie mājas gribēja kurināt utt. :D Pa māju skanēja urbja rūkoņa, jo tika vilkti neta vadi pa visām istabām. Oma, kura bija paņemta līdzi, iemācīja vecmammai kārtis spēlēt, gan jau viņa drīz vien kļūst tik pat azartiska kā oma. :D Paspēju arī tikt nospiesta, sēdēju uz zemes un lasīju grāmatu un nākošajā brīdī jau gulēju uz vēdera, jo Agrim labpatikās uzlekt man virsū, pat pasmieties lāga nevarēja. :D 6dienā devos palīdzēt attīrīt pļavu no krūmiem, negribu kļūdīties, bet garākie bija savus 4m gari. Savas stundiņas pastrādājuši ēst gribējās ļoti. Bet tur jau nu badā palikt nevar, tikai uzbaroties. Un pa vidu smaidu sagādāja īsziņu pieplūdums. Life is wonderful! 8)

Latvijai 92.!

18. novembris jeb Latvijas dzimšanas diena tika nosvinēta četros piegājienos. Pirmais 3dien 17. novembrī skolā bija mazs koncertiņš ar teātra aktrisi, ģitāristu, pianistu un Māras Zālītes tekstiem. Atšķirībā no citiem man pat ļoti patika, un ja līdz tam svētku noskaņa nebija jūtama, tad ar to brīdi viņa parādījās. Pēc koncerta devos mājās un gatavojos sengaidītajiem pasākumiem (diviem). 8) Otrais 17:30 ar mandarīniem un vīnogām somā, Martu un Annu netālu līdzās devāmies uz Plāci, kur klausījāmies un skatījāmies Straupes novada kolektīvu priekšnesumus. Vislabākā deja, manuprāt, bija vidējā vecuma deju kolektīvam, kur ar cepurēm atdarināja ratu riteņus - ļoti interesanti izskatījās. Vislabākā dziesma jeb dziesmas bija tās, kuras dziedāja omas - man pa visu seju bija liels smaids, atgādināja manu omu. :) Visbriesmīgākais tērps - baltās, garās pieguļošās kleitas - meitenes es jūsu vietā protestētu pret viņām. ;) Koncerts būtu izdevies par visiem 100%, ja vien būtu atrasti labāki pasākuma vadītāji - runāja viņi tā, it kā tajā brīdī labprātāk atrastos kaut kur citur, bezpersoniski un vienmuļi. Pēc koncerta nolēmām braukt pie Artas ar viņas vecākiem, bet līdz tam, kad beidzot izkustējāmies pagāja savas 30 min. Bet man vismaz bija jautri, jo Pīčuks (Artas mazais brālis) ar savu neizsmeļamo enerģiju mēģināja man uzbrukt, līdz ieskrēja ar pieri sienā, bet pēc pāris minūtēm jau atkal bija ierindā. :D Trešais Kad nu beidzot bijām mājās, pulkstenis rādīja, ka līdz ballei atlicis ļoti maz laika (mazāk par pusstundu, ja nemaldos). Bet vai mēs steidzāmies? Protams, ka nē.! Kamēr Arta izmazgāja matus, kamēr saģērbāmies, kamēr paēdām ( kur nu bez ēšanas), kamēr izdarījām vairs nezinu ko, pagāja ilgs laiks. Pēc vairāk kā 1,5h nokavēšanās arī mēs beidzot nonācām ballē. Un izrādijās, ka neko nebijām nokavējušas. Deju grīda bija kā izmirusi. :( Tāpēc kādu laiku sēdējām pie galdiņiem, meitenes ieēda, patarkšķējām ar citiem Straupītes ļaudīm, UN tad jau beidzot sākās arī sen gaidītās dejas. Un tā kā biju ieradusies, lai kārtīgi izdancātos, tad nekaunējos pati aicināt puišus uz deju. 8) Beigu beigās pateicoties Ritvaram, iemācījos puslīdz normāli dejot, jo neskatoties uz to, ka dejot man gribās pat ļoti, ļoti, esmu tik pat dejot spējīga kā bluķis. :D Pa vidu ballei notika arī dažādas spēles, kā hokejs ar 40 cm garām nūjām - šajā es piedalījos, cerams citi izbaudīja, to kā meitenes ar kleitām un augstpapēdenēm dibenus atšāvušas dzenāja jeb mēģināja dzenāt ripu (bumbiņu), cita bija, kurā meitenēm pie kājas piesēja zivtiņas, un dejojot jāmēģina pretiniekiem tās atņemt - šajā spēlē mēs ar Ritvaru dabūjām pa čupačupam, jo izrādījās, ka viņš ir visašākais un vislabākais čiepējs. 8) :D Ašāk par ašu pietuvojas pulktens divi, un balle beidzās, lai arī biju dejojusi gandrīz visu laiku, kājas nebija piekusušas, par ko arī prieks. Saspiežoties piecām ļoti mazas mašīnītes aizmugurējajā sēdekli nokļuvām mājās. Mierīgā garā iegājām dušiņā un sākām skatīties filmu Kick ass latviskajā tulkojumā - tulkotāji pacentušies :D.! Tad mūsu bariņam (es, Arta, Marta, Anna) piepulcējās Lelde, Krišs un Ritvars, a kur Arvīds??? :D Turpinājām skatīties filmu kopā, Kriša atlūza pirmais (nepagāja pat 10 min) un ieņēma lielāko daļu piepūšamā madrača, Arta arī sāka pagurt, viņai sekoja Anna. Filmas beigās negulējām vairs tikai trīs cilvēki. Pa vidu dabūju paskatīties arī dažādus galdnieku darbus. 8) Zināšu, kur tagad pie tādiem tikt. Marta arī devās gulēt. Galu galā iesākām skatīties arī Sūkli Bobu, kuru nekad nebiju redzējusi, ļoti smieklīga multenīte. Kad nu likās, ka miegs beidzot arī mūs ir pieveicis, gāju izslēgt projektoru, kas protams notika ļoti ilgi, jo nevarēju atrast off pogu. Bet kad nu tas bija izdarīts, bija laiks iekārtoties uz gulēšanu, kas bija ļoti sarežģīti, jo Kriša bija atvēlējis ļoti mazu vietu. Bet patiesībā, pateicoties tam, neatsalu, jo sanāca mīļi un jauki saspiesties. Lai nu kā miegs bija nācis, pēkšņi viņš bija aizceļojis pie kāda cita. :( Tāpēc varēju ieklausīties citu šņākšaņā, runāšana un murmināšanā. :D Līdz pat rītam neiemigu uz nevienu sekundi. Diezgan nožēlojami. Bijām plānojušas 7:55 braukt mājās, bet šo autobusu nokavējām, tāpēc taisījāmies uz autobusu 9:03, Arta mūs aizveda, bet pati aizbrauca atpakaļ mājās, tomēr pēc 20 min atgriezās, jo šāds autobuss todien nekursēja. Pa to laiku māsa Anna izpaudās ar savu gudrību visādos veidos. :D Atgriežoties Artas mājā pārējie jau bija pazuduši. Mēs noskatījāmies Sūkli Bobu līdz galam, un iesākām Piezīmjugrāmatiņu. Pa to laiku Arta jau bija aizdevusies uz Rīgu. Es savukārt beidzot sagaidīju miegu un iemigu uz kādu stundu, pamostoties: mm. es laikam atlūzu. Marta: Jap, tu krāci.! :D Dažādu notikumu rezultātā, uz Cēsīm devāmies ar Artas mammu, nevis autobusu. :) Beidzot nonākot Cēsīs mani jau gaidīja eskorts uz svinībām ar ģimeni. Ceturtais Mamma bija parūpējusies par gardām pusdienām, bet es tās nespēju pilnībā izbaudīt, jo miega dēļ knapi varēju jau saskatīt savu šķīvi. Tāpēc devos uz augšstavu pagulēt. Aizmigu uzreiz kā apgūlos. Pēc kāda laika mani modināja, lai varētu uztaisīt kopējo foto, bet šķiet, ka nebiju pamodināma. Piecēlos vienīgi uz to brīdi, lai no mājas nokļūtu uz dzīvokli, kur atkal iemigu. :) Pēc deviņiem noskatījos Rūdolfa mantojumu, bet šķiet, ka filma mani pievīla. Manuprāt, diezgan bezjēdzīga. Tad nu cerams svinības bija kārtīgas. Hip hip urā Latvijai.! :)

2 nedēļas 1 brīvdiena

Sanāca tādas 2 darbīgas nedēļas. Bet pa vidu tikai viena brīvdiena, kura tika pavadīta pa pusei mācoties jeb piedaloties RTU konkursā Valmierā. Akli sekojot Sandrai un Artai pieteicos sadaļā "Ķīmijas virtuvē" un izvēli nožēlot nevajadzēja. :)

Kabinetā ieradāmies kā pirmās, ieņēmām savu paplātīti un ķērāmies pie darba. Sākumā bija jāaizpilda pavisam smieklīgi vienkāršs testiņš, piemēram, viens no jautājumiem - kas tas ir, ja tā formula ir H2O? Tālāk ieģērbāmies savos baltajos halātiņos un uzvilkām dibencimdus.

Un sākās jautrība, lai gan tas notika jau kopš satikšanās brīža. :D Visvairāk piestrādājām pie dizaina, precīzāk sakot dizains aizņēma lielāko daļu mūsu laika, lai uztaisītu darbīgu vulkānu. Pie mūsu galdiņa strādāja vēl 2 komandas, patiesība bijām idejām bagātīgākas komandas no visām. Rezultātā tapa vulkāns rozīgāks par rozā + mūsu vulkāna izvirdums bija augstākais.

Liels liels pārsteigums un prieks bija sastapt Robucīti, tieši iepriekšējā dienā domāju, ka sen neesmu sastapusi. Pēc tam ieguvām varenu bildi ar lāci, kurš mūs tiešā nozīmē izsekoja.

Tā kā citās nodaļās visi vēl strādāja, mēs - Arta, Sandra, es - devāmies iekarot Valmieru. Vispirms Basteonu, tad Valletu un visbeidzot Hesīti, kurā vienīgi Sandra kaut ko iepirka (lielo ūdeni). :D

Pēc tam viņas devās uz autobusu, bet es atpakaļ uz Vidzemes augstskolu, kur noskatījos un pat pieliku vienu pirkstu robotikā - Innas radīšanā. Un tur bija tik pat jautri, kā iepriekš ar meitenēm. Labi jau, ka viņi prata metināt. Pozitīvi pavadīta diena. 8)

Sadzīve

Šī nedēļa ir satriecoši "burvīga". Skolotāji pārspējuši paši sevi ar k.d. daudzumu. Kā rezultātā lielāko daļu dienas varu pavadīt īpaši nelāgā garastāvoklī. Pusdienas tagad ēdu pārsvarā ar savām meitenēm - Artu, Martu, Sandru - kuras arī paceļ manu garastāvokļa latiņu augstāk. :) Esmu iesaistījusies vēl pāris derībās, kas visticamāk man nāks tikai par labu. Un pēdējo nedēļu laikā esmu nometusi ap 1,5kg. 8) Protams nav forši noskatīties kā citi loka iekšā saldumus, vai, piemēram, šodien trakoti sakārojās koliņa, bet pārsvarā var mierīgi bez tiem draņķiem izdzīvot. Šķiet, ka vienīgais kārums, ko patiešām gribētos uzkost ir šokolāde. Pa šodienu un rītdienu kopā sanāks 6 matemātikas un 4 sporti, pa 2vām fizikām un ķīmijām. Šodien pilnīgi galva sāka sāpēt. Un man nepatīk, ka rīt sestdienā ir uz skolu jāiet. :( Svētdien paradzēts braukt uz Valmieru uz kkādu fizikas-ķīmijas pasākumu, kur kompašku sastādīs Arta un Sandra. Tagad sēžu mājās un neeju uz balli, jo man šitādas nepatīk > bet 3dien gan būs forši, nevaru vien sagaidīt. Šodien piepalīdzēju savam brālēnam ar matemātiku > cerams k.d. uzrakstīja labi. :) Tāda forša sajūta tagad. Bet vsp laiks ķerties pie mājasdarbiem. Čau. p.s. nedēļas joki:

• Ildzes klasesbiedri 1.kl. ēda mušas;
• Sandra: Unnn vienu lielo ūdeni! (hesītī, derību dēļ)

sezonas noslēgums

Šī orient sezona man sanāca atšķirīga no iepriekšējām. Sākās jau ar to, ka mačos gandrīz nekad nefigurēju rezultātu augšdaļā, lai arī iepriekšējā ziemā pirmo reizi tiešām trenējos. Kaut kas nesagāja, bet viss notiek tā, kā tam jānotiek. Visa šī rezultātā neiekļuvu nevienā izlasē. My bad.! Aplaizīju savas brūces un dzīvoju tālāk. Toties pateicoties savam superīgajam tētim šogad pabiju gan Jukolā, gan O-Ringenā, kur pavadīju tik tiešām superīgas dienas. Kā jau allaž pabiju arī Igaunijas sacensībās, jo uz turieni sanāk izdevīgāk aizbraukt. Nevaru nepieminēt arī Kāpu, kura šogad notika īpaši superīgā vietā un laikā. sun. Dažādu veselības problēmu dēļ, likās, ka sezona beigsies ar Lč septembrī, taču pēc vesela mēneša bez jebkādām sportiskām aktivitātēm es atsāku kustēties, paspējot startēt pēdējās Lk sacensībās + vēl arī tās uzvarot. :) Vēl gribētu piebilst, ka no šī gada mani kluba biedri kļuvuši īpaši saliedēti, ja pirms tam bijām kā atsevišķi bariņi, tad tagad jau like a team. Un tagad par sezonas noslēguma maču! :) Tā tas ir noticis jau gandrīz 20 gadus un cerams turpināsies vēl vismaz tik pat ilgi > Vōru (esti), TuMe (fin) un Meridiāna (lat)sadraudzības mačs. Pati esmu piedalījusies 3jos gados, pagājušo izlaižot, bet visās reizēs ir bijis jautri, to nevar noliegt. Šajā gadā pasākumu organizējām mēs. Tad nu mums meitenēm ( man, sandrai, martai, artai), kā arī roku pielika arī nauris un ēriks, vajadzēja parūpēties par ~30 izsalkušiem cilvēkiem. Hmm jā gāja visādi, bet pārsvarā izskanēja jautājums - eu kā tas ir jātaisa??? - un lai rastu atbildi tika zvanīts vairākiem cilvēkiem. :D Bet galu galā pēc 5h strādāšanas pagatvojām 2 milzīgus katlus ar frikadeļu zupu, kartupeļu - kabaču pankūkas, biezpiena - marmelādes saldo un gandrīz pagatavojām ķīsēli. :D Bet puiši bija apmierināti, tā ka situācija tika kontrolēta. Jāpiebilst, ka viss tika aprīts dažās minūtēs. Pa to laiku es un Arta devāmies novākt punktus, un atgriežoties pāri bija palicis tikai buljons, par mums viņi laikam nepadomāja. :( Drīz vien ieradās Aijiņa, kura pārņēma šefpavāra amatu, bet mēs turpinājām piepalīdzēt dažādos darbiņos. Ak, jā un ekstra bija tāda, ka ēst gatavošana notika ārā, varēja labi atsalt. Jautrību sagadāja arī plikie somi, igauņi un latvieši. Jauki tādiem uzskriet virsū. 8) Pavakarojām ar viņiem un devāmies mājās. Pie manis palika Arta un Sandra. Tētis izvilka vecās sporta laureātiem domātās bildes. :D:D Un tur arī radās EZIS. + Sandra atcerējās savu mīļāko krāsu - rōzā, pff tās rōzā kļošenes tev labi piestāvēja. Man arī bijis labs stils - šorti līdz padusēm. :D Vakarā noslēgumā noskatījāmies filmu - The last song - ja galveno lomu nespēlētu Mailija, domāju, ka filma būtu ideāla, jo brīžos, kad viņa sataisa bēdīgo ģīmīti nevis paliek skumji, bet sākas vēderkrampji no smiekliem. Labs bija arī Sandras šņuksts filmas beigās. :D Otrajā dienā ieradāmies ļoti labā omā un spirgtas, bet priekšā mūs sagaidīja 2nakšu ballīšu zvēri jeb visi gulēja, labi jau, ka līdz stafešu sākumam bija mazāk par stundu, kā dēļ starts tika atlikts par pusstundu. No rīta atkal piepalīdzējām Aijiņai ēdiengatavošanas darbos, un tad jau bija laiks arī pašām taisīties startam. Mani komandas biedri Ēriks un Emīls distanci veica vnk apbrīnojami labi, bet es viņus noraku - diemžēl, bet pati biju ļoti apmierināta ar savu rezultātu, jo zināju kādā formā pati esmu. :) Dienas momenti? Pirmkārt, jau kā Lauri dabūja noklausīties manas, Artas un Sandras sarunas, vnk fail. Otrkārt, Sandras ritenis pļavā skrienot uz pēdējo punktu. Treškārt, Ezis un Eža draugs. Ceturtkārt, Lauri apvainoja manu skriešanas tempu. Kausu ieguva somi, bet es vnk nesaprotu to, kā viņi spēj tik labi noskriet pēc tādām nakts izpriecām un tāda daudzuma alkohola, vnk nespēju. Nākošgad braucam uz Esti land - un tur nu vairs nekādas ēst gatavošanas. Začs, Mincs, Begemots, Mincis un Ezis made those days. Nākošā sezona?! Esmu sākusi kustināt kājiņas jeb sākusi skriet, lielās slodzes dēļ neregulāri, bet tagad ir jautājums vai jēga cītīgi trenēties, ja zinu, ka pavasarī, sezonas sākumā atkal izkritīšu no aprites veselības dēļ. Un tad visi noskrietie km, saspringtais dienas ritms būs velts?!

šis un tas

Trešdiena: Pavisam norēkta diena ar Vienradži team. Nemazākās nopietnības. Visbiežāk izteiktais vārds - dosvidaņije. Ceturtdiena: Tātad vakardien bija salīdzinoši jautra literatūras stunda > skatījāmies dainu skapī nerātnās tautasdziesmas. Piektdienas sākums: Pirms aptuveni 2h sportā mūs pamatīgi nodzina - kā suņus. Bet gāja jautri > bija pa pāriem jādod piespēles(basketbolā) un šķiet, ka m.j. patika mani traumēt vai arī mest pāri manai galvai, lai es skrietu pakaļ tām bumbām. :D Katrā gadījumā man arī nāca smiekli. Un sodiņus joprojām nevaru iemest. :( Tad vēl viena saruna > Skolotāja: Dāvi, neskrien ar bumbu rokās! Dāvis: Kur tad lai es viņu (bumbu) bāžu? Kabatās vai?! Labs ir eju rakstīt referātu. :)

pfff.

Klāt 1. novembris un tas pavisam nav jauki, jo laiks skrien ātrāk par ātru.

Brīvdienas arī galā, izrādās, ka neko sakarīgu neesmu paspējusi izdarīt.

Māsas ballītē varēja sastapt sen neredzētus cilvēkus par ko arī prieks.

Domāju tagad vērst uzmanību uz augstākajām idejām, pienācis arī lielo pārdomu laiks.

Tātad no šodienas 2 nedēļu garumā ir sākušās manas derības ar Viedu par saldumu, našķu neēšanu. Pie ledusskapja piesprausta zīmīte ar produktiem, kuri man ir liegti šajās 2 nedēļās. Un ja kas es to paveikšu, jo man tiešām negribās 2 nedēļas dzert melno tēju bez cukura + Ziemassvētkos pārtikt tikai no ūdens.

Tā kā iesācies novembris, sākusies arī mana treniņsezona. Šodien biju devusies uzskriet jeb izvilku savu "sportisko" dibenu laukā ( by R.E.), tā kā vēl neesmu atguvusi normālu fizisko kondīciju, tad sākumam ar 40 min pilnībā pietiek, lai arī cik nožēlojami tas izklausītos.

Tagad esmu pilna enerģijas, tāpēc došos mācīties, bet pirms tam sarūpēt sev vakariņas.

Ak, jā, šodien pirmo reizi lietoju savu jauno mp3, patīk man tas nieciņš.!

grrr.

Tā tā tā... Kas noticis pa šīm dienām? Ir iesācies brīvlaiks, kā arī puse no tā jau pagājusi, pie tam vēl ļoti aši. 6diena, 7diena ļoti patīkamas, nedaudz steidzīgas, bet pārsvarā chill. Par to paldies atsevišķiem cilvēkiem, būs jaunas atmiņas, ko atcerēties. No 7dienas uz 1dienu sarīkojām nelielu suprize party M.J. Ideālas 18 gadu svinības. Mājās pārrados ap 5 no rīta. Nākošā diena pagāja ik pa laikam aizmiegot. Pa vidu aizgāju uz skolu sakārtot dažas zpd lietas. 2diena bija melnā diena, aizgāju līdz rentgenam, uztaisīju, salecos ar ar to sievieti, par to, ka tajā pašā dienā nevar dabūt rezultātus, tad vēl nevarēju atrast gaļas āmuru, nesanāca karbonādes + vēl citu notikumu summa. Galīgi čau diena. Smaidu sejā radīja Robucīša zvans + īsziņas. Šodien pabiju Rīgā, un jā rezultātā esmu apmierināta. 5 mēneši un būšu kā normāls cilvēks, cerams beidzot bez dīvainiem objektiem manī. Kā arī piesēdos pie mašīnas stūres pēc pailgākas pauzītes. Rīt atkal plānota pabraukāšanās. :) Kā arī rītdienas lielāko daļu pavadīšu pie lieteratūras par bezdarbu! + mana depresija atkāpjas. + iespējams rīt, beidzot, iegūšu savu mp3 vai vismaz viņš tiks nopirkts. :) paldies manam uzticības tālrunim. :*

salkani

Man parasti šadi teksti riebjas, bet sanāks šoreiz pašai tādu uzrakstīt, kuru iesaku lasīt tikai patiešām visgarlaicīgākajā brīdī. Kāds ir teicis, ka baidoties riskēt, tu palaid garām simtiem iespēju, ko dzīve tev sniedz. Patiesi vārdi. Divas reizes noraustījos un neriskēju + nokavēju nereālu iespēju, tagad zinu, ka trešajā riskētu, tikai žēl, kā šī reize visticamāk nepienāks. Un, jā, Kača es beidzot nožēloju.! Bet tā būs laba mācība - riskēt un nebaidīties. Skoliņā pirms aptuveni nedēļas ar zīlēšanas? grāmatas palīdzību ieguvām atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Parasti šādas lietas nopietni neuztveru, bet šoreiz kaut kā uzrunāja iegūtas atbildes :

• Klusums. Kalnu miers. Meklējiet stabilitāti, apslāpējiet savas alkas, bailes, šaubas un fantāzijas
• Augsto ideju spēks. Vērsiet uzmanību uz augstākajām idejām - šis ir laiks lieliem centienim un sasniegumiem. Mācieties no pieredzes.

Patiesībā precīzāk nevarētu raksturot. Un jā jūs pat droši vien nesaprotat par ko es runāju, bet tā tam visticamāk ir jābūt.

Holidays

Jā jā jā, brīvdienas jau ir tik tuvu, ka var tās sataustīt. Man tik tiešām vajadzīga atpūta, lai arī tā pat nekas no tā nesanāks zpd un ekonomikas referāta dēļ, bet tomēr nebūs jāceļas tik agri kā parasti. Šodien tāda interesanta diena, viss sākās ar izziņu tieši pēc 24:00 un droši vien nebeigsies ar manu dienas fail - aizsūtītām tukšām vēstulēm.! :D Dēm, fail seko viens pēc otra. Ļaudis, kas notiek?!

unicorn

pēdējās dienas tādas aktīvas.

vispār 11. klase priekš manis ir par smagu ar savām 42h nedēļā.

tāpēc lai dzīve būtu vieglāka, man ir Kača.

pavisam neveiksmīga bija pagājušā 4diena, kad C mūs abas piečakarēja.

vakar K palika pie manis, daudz ēdām un es beidzot noskatījos Sex and the city 2, Samanta savos uzdevuma augstumos'.

skolā manu garastavokli uzlabo Vienradžu team un Vienotība team.

UN priekšā 2 satriecošas svinības - 18. un 20.

un Eminema "not afraid" vietu ieņem Alexander Rybak "Oah"

bet vsp abi labi gabali.

Atpakaļ ierindā!

Esmu atkal uz viļņa. Pēc aptuveni viena mēneša pauzes esmu atsākusi savas sportiskās aktivitātes. Viss sākās ar otrdienas sporta stundu, kurai sekoja Meridiāna nakts kārta, jo ja jau sāk, tad sāk pa riktīgam. Tad nu savu 4,1km "garo"distanci pieveicu 35 min. neslikti. lai arī pēc 20 min jutos kā pievarējusi 1,5h garu treniņu, tiku līdz galam. pulss vidēji 184. :D Nākošajā rītā visi muskuļi sāpēja, ieskaitot visus sēžamvietas muskuļus. Dienu pavadīju stīvi apkārt staigājot. Šodien ceturtdienā biju jau uz otro treniņu, sākumā neliels skrējiens ar Dioru, un tad jau tiku uz rolleriem - pirmo reizi. nedaudz šausminoši, pirmo kalnu lejup veicu aptuveni 3 min - kalna garums 4 m. :D bet beigās jau tīri tā neko. Svētdien piedalīšos Talsu paugurienes kausā - izlemts! :)

Robucītim 21!

Tā nu sanāca, ka ašas idejas dēļ devos svinēt manam Robucītim dzimšansdienu!

Un ieguvu daudz pozitīvu stundu, pateicoties Sabīnei, Laurai, Tomam, pašam jubilāram, Rabo un Dāvim.

Man patika tā virvju lieta, kad varēs izmēģināšu pati, vismaz Robis solījās, pirtī iešana jeb neiešana, kā arī dungošanas spēle. To nevar izstāstīt, jo pašam ir jābūt klāt, lai sajustu tās emocijas. Un man tas bija tieši laikā.

Robi, tava 22. dzimšanas diena nevar pasteigties??? :D

Visby

Like I wrote on facebook - I like Visby and guys who are living there! :) 6 brīnišķīgas dienas, tad nu sīkāk par katru no tām. Svētdiena, 12. septembris No rīta tika pabeigta mantu kārtošana, tad ap vieniem ieradās Terēze ar savām pekalēm un mēs tālāk devāmies līdz skoliņai, kur atvadoties no vecākiem, kāpām iekšā busiņā, kurš nogādāja mūs Rīgas lidostā. Izrādījās, ka mūsu - mana un Teres - somas sver tikai 12 kg, salīdzinoši ar puišu 16 kg, laikam bijām paņēmušas maz mantu. Ierastās procedūras ar siksnu noņemšanu, kā arī citu metālu izlasīšanu no kabatām, kas noveda līdz lidmašīnas gaidīšanai un vafelīšu un tostermaižu ēšanai. Tātad kopā mēs bijām 10 skolēni( es, Tere, Ieva, Luīze, Dārta, Līga, Mārtiņš, Mārtiņš, Dāvis, Kristpas) + 2 skolotājas. Sākumā visi pa grupiņām, vēlāk jau aktīva ģimenes dzīve. Tad nu sēdāmies iekš savas mazās airBaltic lidmašīnītes un cēlāmies augšup. Šķiet, ka paspējām izspēlēt tikai dažas zoles partijas, kad pilots jau ziņoja par nolaišanos. Visbijas lidosta samērā maza, it īpaši smieklīgs bija somu konveijers. Mūs sagaidīja 3 zviedru čaļi un 2 skolotājas. Protams, latvieši kā kautrīga tauta turējās nomaļus. Mēs ar Terēzi lecām aši iekšā bumerā, kur pavadījām pāris smieklīgas minūtes, jo neviens cits mašīnās neiekāpa. Tā nu ar asarām acīs devāmies uz Sonny māju, kurā izrādījās, ka dzīvosim visi latvieši(skolēni) kopā. Līdz mājai jau bijām nomierinājušās. Tad atkal priekšā pārsteigums, mūsu ģimene bija gaidījusi 5 meitenes un 5 puišus, nevis 6 meitenes un 4 puišus. Čikāšanās rezultātā man bija jādodas gulēt citur, pēc dažām sekundēm man pateica, ka man būs jāguļ kopā ar kādu puisi. Nice. Bet mēs visu aši atrisinājām, kā rezultātā mēs ar Teri ieguvām milzīgu divguļamo gultu, kurā nebija iespējams vienai otru atrast, meiteņu istabiņā uz dīvāna pieteicās gulēt Kristaps un Mārtiņi dabūja šauru divguļamo gultu citā istabā.! :D Māja man patika, it īpaši lielā virtuve ar lielajiem pilnajiem pārtikas skapjiem. :D Tur arī tika noturēta pirmā salas sapulce, kā tv šovā Robinsoni, ja vēl tādus atceraties. Nenormāli smieklīgs vakars cik atceros, tika norīts vesels kukulis maizes, smiets par neko un visu, kā arī tapa vārdu salikums - stulbie cūkas latvieši - kas nākamās dienas tika lietots itin bieži. :D Ak, jā tika izdzerts liels daudzums tējas, kuru ūdeni man par brīnumu sildīja mikrenē.!?! Nu jā un tad devāmies gulēt savā milzīgajā gultā, piereizes saplēšot??? lampiņu.! Pirmdiena, 13.septembris Ceļamies ap 7 vai 8 laikam, jo skolā jābūt tikai 10.! Līdz skolai 1h brauciens ar autobusu, jo dzīvojam salas otrā pusē. Līdz pieturai savas 5 - 10 min ar kājiņam, labs rīta sākums. Nu jau sākam arī sarunāties ar savu čomiņu Sonny. Skolā satiekam arī pārējos zviedrus un igauņus. Nedaudz neizdevies icebreakers, tāpēc īpaši neiepazīstam parējos. Nedaudz iebraucu, ko šajās dienās darīsim, tam seko pusdienas ar zviedru galdu. Un kā man GARŠOJA tie marinētie gurķīši un desiņas ar sieru. ņammi. pēspusdienā it kā pa trim, bet beigās jau baros, devāmies aplūkot pašu Visbiju + bija jāatbild uz kkādiem jautājumiem, kurus es neredzēju un domāju, ka mūsu grupa arī uz tiem neatbildēja, jo Jens nebija ieinteresēts šajā jautājumā. :D Vēlāk devāmies uz savu mājiņu, kur atkal ēdām. Vakarā atkal salas sapulcīte virtuvē. Otrdiena, 14.septembris Šoreiz jau celšanās pirms sešiem. Atobusā visi palēnām atlūzt. Mūsu salu pamet pirmā dalībniece jeb ir pirmais izbalsotais. Šajā dienā devāmies ekskursijā pēc ūdensparaugiem un augiem. Pusdienās kā allaž icēlās rijīgie latvieši. :D labi labi nebija jau tik traki. Nokļuvuši atpakaļ skoliņā pētījām nitrātu un fosfātu daudzumu savāktajos ūdens paraugos, kā arī mēģinājām noskaidrot savākto augu nosaukumus 5 valodās - latviešu, igauņu, zviedru, latīņu un angļu. Darbietilpīgs process. Vakarā devāmies uz tuvējo klinti pavērot dabas skatus. Šķiet, ka šajā vakarā mēģinājām Sonny iemācīt zoli, bet tas bija pārāk sarežģīti, tāpēc viņš mums iemācīja prezidentus un nigērus.! :D Un atkal man tikai šķiet, ka šajā vakarā tika saplēsts vilku šķīvis, par kuru turpmākās dienas tika daudz runāts un apsmiets! :D Trešdiena, 15. septembris Ceļamies sešos, braucam uz skolu, kur satiekam savas grupas (pavisam tādas 4), mēs ar Terēzi, kā normāli domājošas meitenes uzreiz pieteicāmies pie zviedru čaļiem. Tad nu 3diena bija , lai izdomātu un pierakstītu jautājumus, kurus būs jāuzdod nākošajā dienā savās izpētes vietās kā ūdens attīrītavās, jūras sardzē, šķirošanas punktā un kkamā kas saistīts ar makšķerēšanu. :D Tā kā mūsu grupa bija īpaši "strādīga", tad jautājumi tapa aši un daudz, nu labi aši bija, bet vai 9 ir daudz? :D Pēc tam lielākā daļa latviešu ar Sonny devāmies ēst uz kādu citu vietu, kurā kā viņš teica ir daudz garšīgāk. Un tā arī bija. Daudz daudz daudz ēdiena un ļoti ļoti ļoti garšīga. Tālāk mūsu ceļš veda uz boulinga zāli, priekš manis pirmā reize, tāpēc biju sajūsmā. Ieguvu pat vienu straiku, kopumā iesācējas veiksmes dēļ uzvarēju meiteņu cīņā. :) Tālāk sekoja lielais šopings pa veikaliem ar Teri, pamatīgi izklaidējāmies, paguvām pat uzlaikot Hannas Montanas aksesuārus. Paveicām arī mums uzticēto uzdevumu, sapirkāmies visus produktus kūkas taisīšanai, jo Sonny ceturtdienā bija 18.dzimšanas diena, kurā nolēmām viņu nedaudz pārsteigt. Pēcpusdienas noslēgumā PICU vakars. Manas domas - izvēlēties picu jau ir grūti, bet ja ēdienkarte ir zviedriski tas visu padara 100x grūtāku. Mājās braucām ar zviedru skolotāju. nekad neaizmirsīšu cik brutāli viņa izturējās pret Ievas drošības jostu, kura negribēja sprādzēties. Tālāk sekoja interesants piedzīvojums ar kūkas taisīšanu: Pirmais noteikums - Sonny nedrīkst neko redzēt Otrkārt - kūka jāuztaisa ēdama. :D Mūsu plāns ar Sonny izvešanu no mājas neidzevās, jo viņam bija jāgatavojas braukšanas eksāmenam. tad nu darījām ko varējām un cik vien klusi un nemanāmi spējām. Viss sākās ar putukrējuma saputošanu, ko nācās veikt lejas vannasistabā. bet lai neko nedzirdētu, meitenes nolēma ieslēgt dušu, kā rezultātā Terēze palika nedaudz slapja, bet vismaz tika pagatavots putukrējums. Tālāk sekoja šokolādes kausēšana mikrenē. arī fun, jo daļa piedega. :D Tad vēl visa glazēšana un Līgas kritika, ka kūka ir šķība. + uz beigām izbeidzās šokolāde un nācās paņemt manu rūgto. :D bet kulminācija bija, kad Sonny nāca uz virtuvi, bet Tere metās viņam virsū, lai aizkavētu. Mēs pārējās tamēr dikti smējāmies, jo tas tiešām bija SMIEKLĪGI, jo viņa neko neteica, tikai kko murmulēja aiz šoka. :D Bet viss beidzās labi un kūka tika līdz galam pagatavota.! :) Ceturtdiena, 16. septembris. No rīta kopīgi nodziedājām "Daudz baltu dieniņu" un iedevām mūsu kūku. Bija forša sajūta. Kopā ar Robinu devāmies iekarot ūdens attīrītavas, kamēr Jens dabūja rokā mūsu grupas noklīdušo meiteni. Pateicoties Robinam tulkojumam par attīrītavu darbību man tas likās interesanti. Pateicoties šai dienai labāk iepazinām zviedru puišus. Nonākuši skolā visus iegūtos materiālus savadījām datorā, kā arī dalījāmies ar savu informāciju ar pārējām grupām. Tika veikta pēdējā apkopošana un atvadīšanās. Ar autobusu atkal devāmies mājās kopā ar Sonny, kurš bija nolicis tiesības. Visi pamanījāmies aizsnausties un palaist garām savu pieturu, bet viss tika aši atrisināts un mums pakaļ atbrauca mašīnas. Tad notika "lielā taisīšanās" Sonny 18. dzimšanas dienas svinībām. Kad beidzot atbrauca svinētāji, mēs meitenes palikām mājās, lai noskatītos filmu līdz beigām. Tāpēc vienas pašas devāmies uz ballītes vietu, kur? to mēs nezinājām. Tāpēc sanāca paviesoties viņa šķūnī, 2 svešu māju pagalmos, izstaigāties caur lapu kaudzēm, līdz atradām īsto vietu. Dabūjām pagaršot savu kūku. Lielos daudzumus nav ieteicama!!! Bet vismaz mūsu puišiem garšoja. Es agri devos mājās, jo nebija īstās sajūtas, un likos gulēt. Bet miegs kkā nenāca. Pēc stundas pārradās pārējie. Tā kā nespēju iemigt skaļo balsu dēļ ( Jena, Sonny un Robina), tad ar Teri devāmies dzert tēju uz virtuvi, skaļi runājām atriebjoties, spēlējām kārtis. Kad nu tas bija paveikts atgriezāmies istabiņā, kur turpinājām runāt par visādām tēmām līdz pat 5vai 6, kad mani beidzot uzvarēja miegs, kā rezultātā no rīta brokastīs netika saceptas pankūkas, ko bijām iedomājušās izdarīt. Piektdiena, 17.septembris No rīta mantu savākšana un atvadīšanās no mūsu mājas. Tapa arī kopīgi foto. :) Diena tika pavadīta pa pilsētu, veikaliem un playstation2 istabā.! :D Daudz patīkamu atmiņu atcerēšanās. Pēcpusdienā jau sēdāmies lidmašīnā un stundas laikā bijām Latvijā. Neaizmirstams piedzīvojams.! Superīgs kolektīvs (tieši latviešu)! Smieklu pilnas dienas! Un vēlme atgriezties.! Ko, lai vēl saka!??

11. septembris

Lai arī pirms pāris gadiem šajā datumā notika liela traģēdija, man šī diena pagāja burvīgi.

Pirmo reizi pēc slimnīcas apmeklējuma devos garākā pastaigā līdz Cēsu centram. Iepirku pēdējās klades un darba burtnīcas, kā arī kādus 1,5 kg konfekšu. ņammmii. Un tad devos paskatīties Cēsu skrējienu. Satiku savus klases čomiņus, skolas čomiņus, kluba čomiņus un vēl citus čomiņus. Ar vienu čomiņu īpaši labi parunājos, tagad varu mierīgi doties uz swe. Mājās pabeidzu pārdrukāt kladītēs nokavētās stundas un sakravāju lielāko daļu mantu ceļojumam. Pašlaik slinkoju un dzeru tējas un sīrupiņus, lai atbrīvotos no sava krekšķa. Tas laikam arī viss. 13:45 sāksies mans trips. tad nu čaviņas.

slimniece slimnīcā

Tātad viss sākās ar agro celšanos 1dienas rītā 5:30, kad pagulētas bija vien 5h. Ieradāmies uzņemšanas nodaļā 45 min par agru. Kamēr mamma kārtoja papīrus, slimnīcā ieradās mans ķirurgs, keponā un šūzos, paskatījās uz mani, pasmaidīja un uzmeta pīss. Uzreiz pamodos un smaidīju smaidu pa visu seju. Istabiņā bijām 3, jāpiebilst, ka manā nodaļā visi bija vecāki par 35, tāpēc jutos nedaudz neiederīgi, bet pateicoties manām istabiņas dāmām man bija 4 jautras dienas, lai arī abas bija krievietes. 2dien tiku arī uz operācijas galda, mans anesteziologs - Aigariņš - bija viens smieklīgs dakters, viņš man arī deva jaunu iesauku - Mazais. 5 sekundes un pirmo reizi dzīvē man iestājās bezfilma jeb pilnā narkoze paņēma mani savā varā. Pamošanās gan nebija tā patīkamākā. Turpmākās dienas pa gaiteņiem šļūkāju kā veca tante un daru to vēl joprojām, bet sāpes pamazām mani atstāj. Ar savu gultu izvizinājos cauri slimnīcai, dabūju šprices dibenā, caurulīti rokas vēnā... nu kaut kā tā. :D Un liels LIELS paldies maniem apciemotājiem, kā arī zvanītājiem un īsziņu sūtītājiem (īpaši Dioram), pārtikas gādātājiem, beigu beigās mājās dabūju vest veselu maisu ar ēdamo, lai arī pēdejā dienā visu laiku ēdu, lai mazāk jāved mājās. :D Un man ļoti patika mani ārsti.! Un dzīve slimnīcā nebija nemaz tik traka, kā iedomājos, ja vienīgi nebūtu to sāpju. Tagad esmu mājiņās un turpinu atveseļoties. Lai arī mans ārsts teica, ka skriet varu jau pēc nedēļas, šajā jautājumā viņam kkā neticu, tāpēc septembris man būs bezsporta mēnesis, oktobrī sākšu kustēties, bet novembrī jau esmu ieplānojusi sākt treniņus. 7dien dodos uz Sverige, kur turpināšu atpūsties, bet pēc tam beidzot sāksies arī mana skolas dzīve.

kartočkas

Klubu stafetes - ātrākās sacensības šajā gadā Latvijas čempionāts vidējā distancē - atlases sacensības = noraktas (kā visas šogad) Latvijas čempionāts stafetēs - sezonas noslēguma mačs - 1.etaps, 2.vieta, prieks un laime

lauķe

Sen nekas nav rakstīts. tad nu saņemiet. Nedēļu pirms skolas sākuma padzīvoju pie vecmammas un kā pieklājas bija viss - lauku gaiss, rakņāšanās pa puķu dobēm, ātrā skriešana uz āra toletēm pa tumsu, piena putraimu zupa, un ilgā gulēšana no rīta. mmm. pabijāma arī kapusvētkos, kas galu galā izvērtās par jautru vairāk jau rēcīgu pasākumu. :D Tālāk sekoja Klubu stafetes, pēc pašas vēlmēm biju ielikta 2. komandā. mazāk stresa, labāks skrējiens. Un tā arī bija. Ašākais starts šajā sezonā. Prieciņš. Ar Klāvu uzstādījāmo otro labāko rezultātu 4. etapiem. komanda kopvērtējumā ieņēma 9. vietu. Un vsp Meridiāns bija savos augstumos - veselas 4 komandas, visas bez diskiem un iekš divdesmitnieka. malači. tālāk sekoja saspringtas dienas, kad tapa meridiāna karodziņi. eva bija atbraukusi uz Cēsīm, un tad nu sanāca kārtīgi pieēsties.! :) Un protams pirmais septembris, ko aizvadīju kopā ar meridiānistiem. Arī jautrs pasākums. tagad esmu mājās no latvijas čempionāta. 1.diena neveiksmīga, kā visas atlases dienas šogad. Pamanījos iepērties purvā, kurā nevajadzēja līst, bet to jau varēsiet ieraudzīt, kad ievietošu šeit savas kartes, tātad pēc nedēļas. Secinājums vakarā - pirmajā dienā gatavojos stafetēm. Šā vai tā sanāca, ka bija jāskrien 1. etaps, ko esmu darījusi vienu reizi mūžā un tā pati bija briesmīga, jo nepatīk tie bari. tad nu startā ieņēmu aizmugures pozīciju un skrēju nopakaļ izvēlējos ne tos variantus ko citi. Bet skrējās labi, un finišēju kā otrā. Smaids pa visu seju. Tā arī esmu nobeigusi šo sezonu - ar smaidu un labu rezultātu. komanda ierindojās 5. vietā. Nice. 8) Tātad kartes dabūsiet pēc nedēļas, un sasniedzama arī būšu tikai tad, jo tagad nedēļu slimnīcas gūstā. čava.

did it

Tā kā ar skolas projektu septembra sākumā uz 5 dienām došos uz Zviedriju, bija jāsagatavo prezentācija par Zviedrijas un Latvijas kopīgajām vēsturiskajām saiknēm. nu tas beidzot ir izdarīts un tagad ar neapcietību gaidu 13. septembri. Solās būt jautrs brauciens. Vismaz ar vēl vienu nedēļu varēšu paildzināt vasaras pēdējās dienas. :) ZPD - jā, trīs burti, kas manī vieš paniku, tauta PAR KO, lai taisa??? :O Rīt atkal uz Rīgu pie dakteriem. not nice.

Skola tuvojas lieliem soļiem.!

Malienas kausi '10

Sestdienas rīts sākās ar gatavošanos omas un opja zelta kāzām. Vēlāk divatā ar māsu līdz priekuļiem, kur sagaidījām meridiānistu busiņu un sekošana varēja sākties, protams, to, ka viņus izsekojam, neviens nepamanīja. Visu ceļu viena liela jautrība, nekas nemainījās arī iebraucot sacensību centrā. Visādi prikoli un jau laiks ģērbties. Nopietnāk līdz startam, tomēr netik nopietni, lai sakoncentrētos distancei. Pirmos divus kp paņemu virzienā, īpaši neko nelasot, tāpēc arī kļūda uz 3.kp, uz kuru atkal skrēju nečekojot reljefu. paskrienu garām, ieraugu kp, nav manējais, ieraugu citu, pieskrienu, atkal nav manējais (lai gan patiesībā ir gan), ieraugu vēl vienu (ļoti tuvu punkti atradās), atkal nav manējais, bet vismaz beidzot zinu, kur atrodos, eju uz punktu, atkal paskrienu garām, beidzot iemetu skatienu savās leģendās, vajadzīgs 42., beidzot man pielec, ka tādu jau kkur nr. redzēju jeb otro punktu, ko atradu, bet noturēju par man nevajadzīgo. yes. zaudētas vairākas minūtes. stresa rezultātā noroku arī nākošo kp, ieskrienot nepareizajā ielokā. pēc punkta paņemšanas ieraugu, ka Agnese B. mani jau noķērusi par 4min. sāku bliezt. turpinājumā lielas kļūdas neseko.

3,5km

30:06

līderei zaudēju ~7 min

rezultāti

dienas turpinājumā, ašākā duša sacensībās, ielīšana kleitā, un steigšanās atpakaļ uz svinībām. ierodamies ar 3h un 11min nokavēšanos. visādu veidu ēdamas + 3 veidu saldais noved pie pārēšanās. :D aši līdz dzīvoklim, savācam mantas un dodamies atpakaļ uz lauku māju palikt pa nakti. filmu skatīšanās ar projektoru uz sienas līdz kādiem vieniem naktī un tad atpūta guļot.

Svētdiena sākās ar pamošanos un tikšanu uz dzīvokli, kā arī ātru mantu savākšanu. Tālāk mūs savāca Andis M. un pēc aptuveni 1h bijām atpakaļ sacensību centrā. Laiks vairāk kā pietiekami, līdz pat startam bazarēšana par visu un neko. abām blondajām vēl francenes sapinu. iedzīšana - atkārtošos - man viņa nepatīk. Starts arī labā vietā. joki par to kā varētu sajaukt kartes un tieši tā atgadās man, lai arī cik ļoti koncentrējos uz savu spainīti. Tā nu tikusi varbūt puskalnā, dabūju skriet atpakaļ pēc pareizās kartes, tamēr Eva jau mani panāca. :D nepareiza ceļa izvēle uz 1.kp, bet kam negadās. :( aptuveni līdz 3.kp kopā ar evu, bet tad viņa sāka iet, jo sāka sāpēt mugura. :( uz 5.kp ielīdu zaļajā un netiku aši uz priekšu. uz pēdējo tizls līkums, kura dēļ dabūju izskriet cauri lielajai paļķei.nice. vismaz atvēsinoši. vēlviena neīpaši veiksmīga sacensību diena.

5,6 km

47:07

līderei zaudēju aptuveni 6 min

rezultāti

Vismaz savu 6. vietu noturēju. :D

Un atrisināju dažas sarežģītības.

Tikai ļoti lielas veiksmes gadījumā iekļūšu izlasē. not nice.

Kopumā man šīs dienas bija pilnas jautrības pateicoties orientieristu baram.

Vēl top visādi plāni tuvākajām dienām, lai vasaru būtu 100% izbaudīta.

Ašāk nākošo nedēļas nogali. :)

p.s. ir iešāvušās galvā pāris domas par treniņiem. par izpildi neko nevar garantēt. like always.! :D

Baltic junior cup

Meklējot info par to, kad šie mači notiks uzdūros šim.

Tātad sacensības notiks 23., 24. spaļos jeb oktobrī.! nice. 8)

Pbk&Sk

Sestdiena un Purva bridēja kauss.

Pārsteidza cilvēku daudzums jeb mazums, tomēr tā kā savējo bija daudz, tad jautrības netrūka. Tā kā šīs stafetes bija jauktās, tad tiku pie 2 puišiem - Didža un Andra. :) Pirmais distanci veica A ar lielisku rezultātu un 3.vietu, tad nu arī es tiku distancē. Pirmo distances daļu astē vairāk vai mazāk vilkās Elīna S., kurai tā ir ierasta lieta. Bet man paveicās un no viņas tiku vaļā. Visu distanci vien domāju par to, lai tiktu augšā visos kalnos, jo bija tāds kalnains apvidus un kājas arī īpaši neklausīja. Galu galā distances beigās sastapu Viedu, bet pirmspēdējo punktu paņēmu ar nelielu atrāvienu, kuru pazaudēju uz vistizlāko kļūdu savā orientlaikā. sajaucu lentas, kas iet uz kpunktu ar lentēm uz finiša punktu. tā nu kādas 10s stāvēju pie kpunkta un nevarēju saprast, kur palikuši kompastieri, līdz man pieleca, kur esmu aizskrējusi. FAIL! tad nu kapāju uz pēdējo, pie kura jau pamanīju Viedu. Viņa pa priekšu es nopakaļ - veicām reālāko finišu ever - 2x šērsojot upi līdz pat nabai. nice.

D devās mežā kā trešais un iznāca kā trešais, apdzenot 2.vietu, bet palaižot garām 4.vietu! Bet Andris J. bija zvērā, jo TIKAI VIŅA dēļ komanda izrāva 2.vietu. ;) Balvā - krūzīte ar paliktni.

Svētdiena un Siguldas kauss.

Ierodamies kā pirmie. līdz startam chill, nekādas steigas, komandu plānošana Klubu stafetēm, līdz startam pa mierīgo kopā ar māsu- nereizi nepaskrienot. karsts. Startā iegūstu skaistu galvas rotu - eglīti ar visām saknēm.

Cilvēku kļūst ar vien mazāk, lai arī jau tā pat cilvēku ir ļoti maz. Manā grupā S21E tikai 4 dalībnieces. beigās izrādās, ka mežā dodos pēdējā, vismaz startu vēl nevāca nost pirms nebiju mežā. Smieklīgi bet ar skaņas pastiprinātāju nosauc manu vārdu, lai arī esmu vienīgā, kas vēl nav startējusi. bet par to tikai pasmejos. vēl vairāk smieklu man sanāk, kad laiks doties distancē, jo man par godu, kā pēdējai ieslēdz sirēnu. NICE. Uzsāku skrējienu ar nelielu riksīti + matos man vēl joprojām ir egle + saprotu, ka distance ir elementāra. lēnā riksī panāku visas savas 3 konkurentes. uztaisu nemazum kļūdas, bet mani tas neinteresē. tad sākas negaiss - pērkons, zibens - un man sametas nedaudz bailīgi un sāku prātot vai kompasi pievelk zibeni vai nē. lol. beidzot arī finišēju un kā izrādās egle vēl joprojām matos + 1.vieta S21E. Laiks doties mājās.

Priekšā Malienas kausi, un vsp kas visiem ir ar tiem kausiem??? citu neko izdomāt nemāk???

Kača ciemos = chill

Tā kā jūlijā pāris dienas paciemojos pie Katrīnas Siguldā, tad tagad bija viņas kārta braukt pie manis. Un kā viņa raksta, trīsdienieks pārvērtās par četrdienieku. :D

Tātad ieradās viņa trešdienā pēc pusdienām, visu atlikušo laiku līdz vakaram nosēdējām dzīvoklī ēdot un lejuplādējot filmas. Pēc tam Kača ierosināja nākošajā dienā doties uz Valmieru, okey, vienīgi izbraukšana jau 8 no rīta. nice. pēc tam ar riteņiem līdz manai lauku mājai, kur pārnakšņojām, bet pirms tam vēl līdz ~ 3jiem skatījāmies filmas, bet gulēt devāmies tikai ap 4iem. tad nu pēc 3h atkal cēlāmies un ar riteņiem braucām uz dzīvokli atpakaļ, lai aši ieskrietu dušiņā un dotos uz valmieru šopingā.! Tā nu tur pavadījām vairāk kā 7h, paspējot neprātīgi iepirkties, slēpties, apmaldīties, kārtīgie paēst hesītī, izsmieties un nostaigāties tā, ka kājas sāka sāpēt. atpakaļ ceļā uz Cēsīm iebraucām "uzskriet" Magnētu, jeb iet pasēņot un nedaudz pamācīt K orientēties. ;)Vakarā atkal filmas, bet nogurums mūs aši uzveica. Gulējām līdz kādiem 10tiem, pēc tam atkal filmas un vēlāk arī volejbols un peldēšanās kopā ar Mārtiņu, Kasparu un Roļiku. Pirmo reizi pārpeldēju pāri Ninierim. awesome. pēc tam atkal uz dzīvokli un atkal uz lauku māju šoreiz ar mašīnas palīdzību. filmas filmas filmas un beidzot nolēmām neignorēt visu stāstus par foršajiem zvaigžņu lietiem un devāmies ārā pašas par to pārliecināties. ~ 30 min ārā zem klajas debess uz segas vērojot zvaigžņu švīkas. :) vēl jo projām atceros kā K mani pārbiedēja iekliedzoties, jo bija pamanījusi pirmo krītošo zvaigzni. :D man jau likās, ka mums kāds uzbrūk. :D no rīta pavadīju viņu līdz pieturai, bet pati devos uz sacensībām. :)

Muchas grasias par šīm 4 dienām! :)

p.s. kačas domas par šīm dienām

O-Ringen bilžuki

Besīts Zviedrijā akmeņi lielāki

Dabas parkā

Smile

pilsētiņā Nora

Mana laiva :D

Visi Meridiānisti kopā

Skatos filmas

Čoms, kas grūda mani ārā no gultas

Uz kuģa

Pēc tam, kad bijām savākušies visādas lietas O-Ringen teltī. :D

Šāds skats bija novērojams gandrīz katru rītu.

turpinājums > O-Ringen '10

30.07.

Piektā diena sākās vēlāk kā pārējās, jo sacensību centrs tur pat Orebro. Tā kā kopvērtējumā biju 10., tad tiku pie jauna numura. Pirms starta ar Emīlu Dz. papļāpājām un tad jau devos iekšā distancē. Tieši 1s aiz manis iekšā devās nākošā manas grupas meitene, jo 5. dienā handikaps. Tā nu ~ 20s robežās bijām 5 meitenes laikam. Jauki. Tad nu bliezu cik vien āši varēju, lai mēģinātu atrauties. Jāsaka, ka distanci pieveicu vislabāk no visām dienām, patika. Finišēju kā 5.! Nice.

5 km

46:25 min

Vakarā devāmies uz apbalvošanu, savā īpašumā ieguvu Sony Ericsson Bluetooth Headset VH310, labi jau ka man ir Sony Ericsson telefons. Nav gan.

31.07.

No rīta devāmies ar Hansu un Ullu uz vietējo dabas parku. Pēcpusdienā uz lielo tirdzniecības centru. Iepirku grāmatu vākojamo papīru un vairāk neko, lai gan bija pilns ar smukām lietām. Vakarā svētku mielasts ar visādiem garšīgiem ēdieniem. ņammi.

1.08.

Uz Stoholmu izbraucām jau pirms 10, lai gan kuģis bija tikai 5. No ostas aizstaigājām līdz pilsētas centram - cepīgi, it īpaši tāpēc, ka man bija garie džinsi. :D un tad jau uz kuģa. Ar Daci noklausījāmies kādas ģimenītes sarunas - pārsmieties varēja.! :D

2.08.Iebraucam Rīgā. Pēc pusstundas esam arī no ostas ārā. :D Tālāk ceļš uz Alfiņu, kur tika iepirktas visādas fīčas. Un tad jau mājās. Un vienīgais kas atlika bija, uznest visas n-tās somas uz 4 stāvu.

p.s. nice ass!

Kartes!

1.diena

2.diena

3.diena

4.diena

5.diena

O-Ringen '10

Vieta: Zviedrija, Örebro Laiks: 23.07. -29.07 Vairāk vai mazāk 7 dienas jau esmu tuvāk ziemeļpolam un to var just, jo laikapstākļi mūs nelutina, vismaz nsiegs vēl nesnieg. :D 23.07. Rīts steidzīgs, kā no gultas ārā tā uz riteņa virsū, jo naglenei apakša līdz pusei atnākusi vaļā, tāpēc aši vēl no rīta līdz kurpniekam. Tikusi atkal atpakaļ jau biju nosvīdusi, jo dieniņa tāda cepīga. Aši tiek sasviestas mantas somā, un tāpēc arī, piemēram, siltās drēbes tiek aizmirstas. Pačatoju vēl ar c un dodamies uz Rīgu uz prāmi. Ierodamies paagri, beidzot arī uz prāmja un arī savās kajītēs. Vērojam arī Daugavmalu līdz iebraucam jūriņā. Iečekojam kuģi - prāmi un tā kā tas ir kā izmiris paagri dodos gulēt. 24.07. Pamostos ~1,5h pirms galamērķa. Rīts uz klāja ar vēju matos un zosādu uz rokām, jo pavēss. Tiekam arī krastā, UN bišku pamaldamies pa Stoholmu un tās ceļiem. Pēc pailgāka laika jau pa pareizo šoseju dodamies Örebro virzienā. P\ec pāris stundām jau esma O-Ringen pilsētiņā un izņemam savus numurus, kā arī "sasperamies" visādus labumus - somas, krēmus, končas, bumbas, katalogus, pildspalvas UN garšīgās marmelādes. :D Tieku arī pie garajām zeķēm! :) Beidzot dodamies arī uz savu dzīvesvietu. Mūs - mani, Daci, Didzi un tēti - uzņem pāris pāri 60 - Ulla un Hanss. Iekārtojamies savās istabiņās, dabūjam arī garšīgas vakariņas un dodamies vēlreiz uz sacensību galveno štābu ar kājām, jo ~ 10-15min gājiens. paceļam apbrīnojam mega lielus kailgliemežu, atkal iegūstam marmelādes, nākot atpakaļ nedaudz salīstam, bet tā kā šoreiz dzīvojam siltumā un ērtībās tas rūpes nesagādā. Dodos gulēt. 25.07. Pirmā sacensību diena. Brokastīs putra un čupa ar maizītēm. Ārā liels lietus un aukstums. Gaidot savu startu ~ 3h nosalstu, salīstu un nepavisam neesmu priecīga, lai sa'ģērbtos nākas paskriet. Vismaz lietus beidzot pārstāj līt un distanci noskrienu bez tā. Izņemot melielas kļūdas uz 1. un 3. kp distance tika veikta tīri, kas parādās arī negaidīti augstos rezultātos - 3. vieta no ~130 dalībniecēm. :o Būtu bijis ātrums vēl... 5,1km 51:40min Dodamies mājās uz siltumu. Vismaz priecē, ka neguļam teltīs. :) Aši dušā un klāt jau vakariņas. Vēlāk uz apbalvošanu, jo māsai 1. vieta. Pēc tam miegs mani uzveic un čuču līdz naksniņām - tējai ar maizītēm. Un atkal gulēt. 26.07otrā diena sākās vēl agrāk, ap 6:30! Brokastīs atkal pieēdos, ārā neliels lietutiņš, bet siltāks kā iepriekšējā dienā. Šoreiz savilkusi 2 jakas biju gatavāka lietainajiem apstākļiem, kā arī lielāko daļu pirms starta pavadīju guļot mašīnā. Murgs sākās uz 2.kp, kur atstāju savas 4 min, jo vnk nespēju ieraudzīt mikrorajonā, kas sastāv no lieliem klintsbluķiem, savu kp, atrodot tikai citus. Paņēmusi, nomierinājos, līdz iekritu purvā līdz dibenam! yes! Vēlreiz to paspēju paveikt ceļā uz 6 kp pie ezeriņa, šoreiz jau dziļāk. awesome.!Tālāk sekoja 10.kp, kas kartē ir 1,5 cm attālumā no 9.kp un kuru meklēju 9 min, bet 12. kp, kas tik pat tālu 4 min. Vnk aizgāja kkas ciet!!! Neapmierināta, ļoti. 3,3 km 46:34 min TRAKI Ciemos atbrauca Ullas un Hansa meita ar bērniem. Dāvids pamanījās mani 2x no gultas izgrūst. :D 27.07. 3.dienas, ceļos un veļos jau 6:00! Vismaz diena solās būt karsta. Ar mērķi - bez kļūdām.! ha ha! jau uz startu aizeju nepareizi, bet aši to piefiksēju un laboju savu kļūdu. Sākums ideāli, līdz atkal nespēju paņemt 2. kp, 2-3 min zaudētas. Tālāk seko dažas nelielas kļūdiņas variantu izvēlē, bet tas nekas. Līdz atkal noroku beigas!! :o Uz 8.kp atstāju ap 10 min. Izrādās beigās, ka esmu pa augstu meklējusi. Nikna! Un nočakarēju arī 9.kp 1 min. Atkal ne pārāk laimīga. 5 km 63:36 min Pirmo reizi iemēģinu milzīgās dušas. patīkami. Turpinājumā ~ 3h saulē gaidot Didzi un rezultātā iegūstu sarkanu degunu un nedaudz iesauķotas saulesbriļļu līnijas. diena nevar būt veiksmīgāka. Vakarpusē devāmies skatīties sprintu elites grupās. Par jautrību gādāja Didzis, Emīls un Jānis. Pēc tam arī aizgājām nelielā pastaigā pa pilsētu. Vismaz garīgais uzlabojās. 28.07. Brīvā diena. Ceļamies tikai ap 8, dinas silta un saulaina, paēdam brokastis un dodamies uz rūpnīcu, kur ražo kartonu. Interesanta ekskursija, redzēju kā tas top, no paša sākuma līdz beigām. Vēlāk pusdienas pie saimnieka vecākā dēla, un vēlviens ceļojums uz pilsētiņu Nora, kur pastaigājāmies un dabūjām ĻOTI garšīgu saldējumu. par izpriecām gādāja 8 gadus vecs zēns Rūdolfs. :D vakars noritēja mierīgi, skatoties filmas. 29.07. ceturtā sac. diena. Atkal līst. Dēēm! Un atkal jāceļās 6! pa ceļam uz sac. vietu gulēju, kā arī līdz startam. pa visam lēnām aizdipināju līdz starta vietai. nedaudz pavingroju un devos iekšā. Izrādās, ka šodien varu lidot! Līdz pat 8.kp iet kā smērēts, bet tad kļūda uz 9.kp ~2 min. not good! 10.kp paņēmu mierīgi, ja neskaita mirkli, kad iekritu grāvi un nevarēju karti no dubļiem tīru dabūt. Un tad nāk 11. kp, kur atstāju ~ 4 min. un jau atkal beigās rodas lielās kļūdas. līderie zaudēju 3 min. Šodien bija tā diena, kad varēju vinnēt. Vienu brīdi jau biju 1. vieta, bet šķiet, ka nav lemts. :( 5,4 km 49:59 min Smieklīgi didzis šodien nevarēja atrast mašīnu!.:D Tagad ir tāda sajūta, ka atgriežoties mājās būšu apvēlusies, jo baro šeit brīnišķīgi. Kartes un bildes būs, kad atgriezīšos mājās. See ya! :* p.s. to save a live > need to see!!!

konča

Tā kā man slinkums te kko diži daudz rakstīt, tad īsumā >

Pabiju Positivusā, bija labi pateicoties Robucīša un Egīla sabiedrībai, vēlāk arī Katrīnas. :)

Vislabāk no visa patika Scissor sisters un viņu tērpi. ;D

Tālāk sekoja viena miegaina diena.

Bet pēc tam baļļukzz pie Katrīnas Siguldā, kur pavadīju 3 dienas. un jā man jau patika, kā K uzradās manā dzīvoklī. Nezinu kā lai to nosauc, bet šķiet, ka tā bija veiksme, ka čatā iepazināmies ar C no vācijas. 3 dienas un naktis viena liela saruna. Gulējām uz batuta. Un vsp man ļoti ļoti patika tur. Paldies K ģimenei par viesmīlību. ;)

Tagad nepārāk sajūsmināta došos uz Zviedriju, kur būšu vairāk kā nedēļu. Cerams vismaz karsts nebūs. Šķiet, ka cerība mirst pēdējā. :)

un cerams kkad arī pie neta tikšu.! :)

Kāpa '10

Neko plaši nestāstīšu. Bija ellīgs karstumiņš. Pamatīgi nocīnījos, darīju ko varēju. Ar Martu kopā izklaidējāmies, 2h sauļojāmies, peldējāmies, vienu dienu pat 5 reizes, bijām arī zaļumballē, paldies arī Ogres kompānijai par izklaidēm. 1.diena 5 km 45:41 min 1.vieta 2.diena 3,7 km 33:38 min 2.vieta nedaudz skumji par zaudētu 100 rangā. 3.diena 5 km 43:31 min 1.vieta kopvērtējumā 1.vieta, neliels iedegums un nogurums. prieciņš par uzvaru kāpā pēc 2 gadu pauzes. tas arī viss īsumā.

Līgo '10

Vairāk kā mēnesi gaidīju šo pasākumu, kuru bija paredzēt svinēt pie Artas. :)

Ar Martu nokļuvām līdz Raiskumam, tālāk mūs savāca Arta līdz Straupei. Pa ceļam neizpalika arī slēpšanās no policijas, jo mašīnā bija vairāk par 5 cilvēkiem. Tālāk sekoja citu sagaidīšana, lēkājot pa batutu.

Njā sākums nebija daudzsološs, aptuveni tikai 10 personas. Parasti Jāņi Straupē tiek svinēti pie Arvīda, Artas brāļa, bet šogad visi bija aizbraukuši pie kkāda Ezera (cilvēks). Kādu pusstundu visi īdēja, ka vajadzētu braukt uz turieni, bet mūs atturēja lielais attālums, tāpēc nekur nedevāmies. Palikām savā vietā un beidzot sākām ballēties. Arvīdam ar pāris čomu ieradās. Tā ka viss notikās. Bija šašļiks, ugunskurs, sula, smiekli, draugi, īstās sajūtas, mūzika...mmm...

Sīkie atgadījumi: Arvīds, Ripsis (suns) un desa, iešana pie Zanes, skrējiens pāri rapšu laukam, SIM kartes pazaudēšana zālē, Plāča apmeklējums utt.

Blondās visas nakts garumā >

Ap kādiem 3jiem ar Artu, Martu nolēmām doties uz otru līgo vietu pie S. Ezera. Bliezām pa taisno uz centru, cauri pļavām, Marta pazaudēja auskaru, tālāk pa ceļu gar kapiem skaļi dziedot līgo dziesmas pašsacerētās. Pa ceļam redzējām ļoti ļoti brīnišķīgu saullēktu, tā kā bijām aizceļojušas par tālu ( jo neviena nezināju kur īsti ir S.E. mājas), atkal pāri pļavām bliezām pa taisno uz mūzikas pusi. Viss sākās ar mežu, jo izdomājām, ka būtu ļoti jautri - smieklīgi, ja mēs pēkšņi pārsteigtu jāņotājus izlienot no meža. Izlīdām uz ceļa, mājas neredzējām, sekojām mūzikai, turpinājām līst pa taisno pa izcirtumu, tad caur bērziem. Arta : aiz šitiem bērziem būs!! Yeah right, nākošais bērzu puduris priekšā, lienam tikai uz priekšu, jau pamatīgi rēcam, pa ceļam es paklūpu aiz kkādas saknes un pazūdu zem papardēm, tās abas blondās rēc par mani. turpinam vien soļot. Pēc kādu 10 min līšanas priekšā purvs, nu ko darīt, nospriežam doties uz priekšu, šļap šļap un esam pāri. Un ko mēs ieraugam??? pamatīgi platu upi priekšā. awesome! Un mūzika? Mūzika protams pretējā krastā. Ceram atrast kādu koku kas būtu pāri upei pārkritis, bet es saprotu, ka lai tiktu pāri būtu nepieciešami 2 ļoti lieli koki. dēm. dodamies gar upes krastu uz priekšu, jo vairs jau nav ko zaudēt. Uzduramies kkādai pļavai, tālāk 'mūsu ceļš veda pa stāvu krauju augšā uz citu pļavu, kurā mēs ieraudzījām kādu māju. Nolēmām doties uz turieni, lai vismaz noskaidrotu, kur esam. Par brīnumu, citādi to nevar nosaukt, bijām nokļuvušas īstajā vietā, vienīgi par vēlu, jo tur viss bija kluss, un daudzi devās prom jau. Bijām nogājušas kādu 1 km pa brikšņiem, tā vietā lai 200 m noietu pa ceļu. jautri.

Augšā pa kreisi - daļa jāņotāju

Augšā pa labi - saullēkts nevis saulriets, kurš bildē neizskatās īpaši kolosāls, bet realitātē bija awesome

Lejā pa kreisi - Arvīds, Ripsis un desas :D

Lejā pa labi - pie nepāršķērsojamās upes!

Ar mašīnu nokļuvām atpakaļ līdz centram. aizvilkāmies atpakaļ līdz Artas mājai, savācām ugunskura vietu, atvadījāmies no Emīla, Sandras, Kates un devāmies iekšā. Arta vāca mantas, lai varētu 2vos izbraukt uz Hanzas dienām Igaunijā, bet mēs ar Martu devāmies skatīties filmu, no kuras redzējām labi ja pirmās 10 min, jo miegs mūs uzvieca. No rīta kā parasti nogulējām pārāk ilgi un Artas tētis mūs tāpēc veda uz pieturu. :D Busiņā sastapām pāris līgotāju. Un nu jā. Čalis: mans tētis arī ir Līga!! dēm. mēs ar Martu bijām līkas no smiekliem. 1nos bijām mājās, bet ap 4 abas braucām uz manu dārzu pēc zemenēm, salsījām 3 kastes ar zemenēm, dzīvoklī vēlāk cepām citronkēksu ar zemenēm, banāniem un šokolādi, ēdām zemeņu, plombīru saldējumu ar svaigajām zemenēm un saktījāmies filmu. očeņ laba dieniņa.

Marta očeņ laimīga. :D

Tādus brīžus, mirkļus biežāk.

Love you! :*