trešdiena, 2010. gada 26. maijs

Vakar bija Meridiāns, kā jau katru otrdienu. Lietum līstot devos līdz skolai, no kuras ar busiņu devāmies uz mežu - un kā izrādījās uz Daibi!!! Kā jau allaž šī vieta sagaidīja mūs ar superlabiem laikapstākļiem - aukstumu un lietus gāzienu. Cik atceros pagājušajā gadā bija nežēlīgs cepiens, bet vēl citā gadā atkal liels lietus. Odi ar bija savā elementā. Aši tika sazīmēta distance un tik pat aši devos distancē - sieviešu elitē, jo cerēju, ka lielākā daļa būs nobijušies no laikapstākļiem un vietas, tāpēc varēs iegūt labu rezultātu. Startēju kopā ar Dināru, bet pēc dažiem pirmajiem punktiem šis kkur nozuda. Jauki. Turpināju skriet vienatnē un pa visu distanci redzēju kādus 3 citus skrējējus. Pievarēju sevi - atradu visus punktus 1h un 30 min laikā. Visa skrējiena laikā lietus nepārstāja GĀZT, tāpēc atrodoties jau busiņā, biju pamatīgi izmirkusi, pirksti kļuvuši jau krunkaini un rokas pamatīgi atsalušas. Nepārāk jaukas izjūtas. Bet pēc pārģērbšanās, atbrīvošanās no slapjajām drēbēm un to vietā dabūjot sausās, jutos jau labāk. Vakara noslēgumā tēja un eirovīzijas skatīšanās, ja kas Aisha pamatīgi izgāzās.
Šodien īpašā nekā nedarīšanas diena. Literatūras stundās pabeidzām skatīties Šekspīra "Romeo un Džuljeta" attēlojuma filmu mūsdienās. Ļoti jautrs gabals. Iesaku noskatīties. Pēc tam notika lielā klases bastošana. Vienu brīdi visi vēl ir, nākošajā - klase jau tukša.
Vēlāk beidzot aizbraucu pie ārsta sava "muskuļa" dēļ. Pēc rentgena atklājās, ka man ir kkāds kaula izaugums nevis muskulis. Skat. zīm. (neesmu laba māksliniece, bet nu jāiedomājas, ka uzzīmētais ir rokas kauls).
Pašlaik nesaprotu kā uz to reaģēt, bet cik sapratu, tas nav nekas labs, jo normāli ir, ka kauli ir taisni. Nākošajā nedēļā viesošanās pie traumatologa.

piektdiena, 2010. gada 21. maijs

Vasara tuvojas.!

Jā, līdz brīvdienām palikusi vairs tikai viena nedēļa, kura patiesībā jau ir chill.!
Šodien tika uzrakstīts pēdējais k.d. - ķīmijā.
Bet man atkal uznācis emo laiks. Kkas nav kā vajaga, bet cerams tas ir tikai noguruma dēļ.
Pirms divām dienām bija arī mana dz.d., kuru šogad izvēlējos nesvinēt. Paldies par kūkām - abām! Garšīgas.ņammmm. Un puķēm - 3! Un visiem tiem, kas mani apsveica. Diemžēl esmu nedaudz vīlusies kādā ļoti tuvā cilvēkā (un tas nav puisis). Apsveikumu nesaņēmu. Nu var jau būt, ka esmu tik kaitinoša un slikta, kā arī garlaicīga, ka lielāka uzmanība jāpievērš citiem un nevar pat sms atsūtīt!
Lai nu kā gaidu klases ekskursiju, it kā.
Taču, iespējams, nebūs labi mana ērcīguma dēļ.
Bet vismaz ar vienu cilvēku man būs patīkami būt kopā. Šī persona sapratīs.! ;)

otrdiena, 2010. gada 18. maijs

rīta nelabumi

Piecēlos šodien neiedomājami agri, pie tam bez modinātāja palīdzības.
Iemesls bija mans mīļais kuņģītis. Pamatīgi vilka visu uz augšu. Izkāpu no gultas un cerēju, ka viss pāries ātri. Tomēr še tev, nekā tāda. 2 pirkstu kombinācija, bet nekas nenotiek. Vēders turpina sāpēt un sajūta, ka tūlīt korķēšu nepamet. Mamma iesaka palikt mājās. Man nekas iebilstams pret to nav. Dodos atpakaļ uz gultu čučēt, ar kkādām tabletēm vēderā. Pēc kāda pailgāka laika atkal pieceļos un saņemos atkal doties uz tualeti "papriecāties"!. Tur paliek arī mana oglīte. Tuntulēju atpakaļ uz gultu, nu jau bezspēkā. Nu jau ir labāk, aizmiegu bišku. Vēlāk vēlreiz pieceļos, jo vēders atkal sācis normāli niķoties. Nospriežu - varbūt esmu izsalkusi?? Mamma iedod jogurtiņu. Iedzeru nelielu mutīti, un tūlīt pat jau atkal esmu tualetē. Vairāk nespēju, uznāk panika, jo liekas, ka nosmakšu vemjot un man jau pieriebušies mana kuņģa izgājieni. Droši vien Gunča ar Kiku atceras kā es vienā no skolas dienas piektdienām pa skolu vemstījos 8.klasē, un teicu, ka viss būs labi un drīz beigsies. Aptuveni no tā laika man VISMAZ vienreiz gadā uznāk šāda tipa "izpriecas". Man tiešām tas ir apnicis!!!
Mammai ap 12:30 bija jādodas prom, taču pirms tam viņa aizdevās uz veikalu pēc sausiņiem un banāniem. Un tagad jau iet uz labo pusi, esmu pievarējusi vienu krūzi ar jogurtu, vēderam labāk, bet pašlaik ir milzīgs bezspēks, kurš nepāries vēl kādu laiku, es to zinu no pieredzes.
Es tikai vēlos vēl pateikt, ka mana mamma ir pati labākā! Paldies viņai par rūpēm.! :*

svētdiena, 2010. gada 16. maijs

läksime

Vienas no svarīgākajām sacensībām šogad - Igaunijas čempionāts vidējā un stafete. Uz Esti devāmies jau piektdienas vakarā, šoreiz palikām pie Jonatana viņa unikālajā mājā. Pirmajā vakarā tur bijām 7 - es, Dace, Vieda, Jonatans, viņa māsa, Kaspars un Markus. Ar Viedu devāmies iepazīt daļu Karulas nacionālā parka. Gulējām milzīgā gultā, kopumā nošņākuļotas 11 stundas... awesome.! Tik tiešām bija labi, sen nebiju tik ilgi gulējusi. Brokastis ēdām ārā svaigā gaisā. Laiks burvelīgs - saule, viena vienīga saule. Batuts arī tika izmēģināts un sauļošanās sezona atklāta, kas beidzās ar kasīšanos.
Pirmajā dienā vidējā distance. Saņemot leģendu pasmējos, jo tā bija TIK īsa - 8kp. Distance uz kartes neizskatījās labāk - 2,8km.
Viss gāja tīri sakarīgi līdz 5.kp. Pirmā kļūda - virziens, otrā - nesaprašana, kur esmu, trešā - ilgā stāvēšana. 6.kp arī netika ideāli paņemts. Bet pēdējam aizskrēju garām.
Uz tik īsu distanci rezultāts nepiedodams - noteikti varēju labāk.
rezultāti Uz mājām jau devāmies nedaudz kuplākā skaitā. Piebiedrojās Kristo, Tauno un Jonatana tētis. Puiši devās zāģēt kokus, mēs meitenes tamēr pamācījāmies - palasīju Šekspīru. UN uzņēmu šāda tipa bildes ar Jonatana kaķi, kurš ārdījās pa Jonatana?Markusa? vōru tērpu un atstāja milzīgu pūku kušķi uz tā. nez vai īpašnieks to pamanīja?!
Šodien - svētdienā - bija stafetes. Tā kā diemžēl nevarējām startēt vienā komandā, tad tikām sadalītas katra savā. Visām tika piešķirti 3.etapi. Diena atausa lietaina. :) Ar uzsaucienu läksime jeb braucam, devāmies uz sacensību centru. Pa ceļam joki - EMV(sac. nosaukums) var pārtaisīt par BMW un у нас нет денги - un esam klāt. Lietus gāž, ejam skatīties pirmo etapu startu. Pilns ar izmirkušiem cilvēkiem. Starts un viņi aizskrien pa dubļainu ceļu kalnā. Paiet 1,5h un arī es tur pat aizdipinu. Mērķis - lēni, bet precīzi, jo apvidus nebija pārāk vienkāršs. Kā redzams kartē līdz 11kp viss ok, bet tad laikam piekusu, un kā Vieda teica, sagāja čuras galvā, un sarakos. Tur arī pazaudēju visticamāk 5. vietu. bet pati esmu očeņ apmierināta ar šodienas veikumu, lai gan laiks man krietni lielāks kā labākajām skrējējām.
p.s. ja kāds nezin, tad stafetēs bija tikai 2 grupas - N21 un M21, tātad sacentāmies ar elitniecēm.
Braucot mājās uzradās arī saulīte, un tapa šī bilde. Kurš ātrāks tam vairāk puķu. Paldies Lauri, Timo un Markusam par puķēm. ;)
Citi iespaidi Daces un Viedas blogos.

Tagad man lielā pauze līdz Kāpai laikam.

pirmdiena, 2010. gada 10. maijs

Lč '10

Jā, bija tādas sacensības pagājušajās brīvdienās. Pirmajā dienā sprints, kuru izvēlējos neskriet dažādu iemeslu dēļ (piem., Ls 3,50 par vnk sprintu nevēlējos maksāt)!!! Un beigu beigās izrādījās, ka arī Dace, Arta un Agnese darīja tā pat. Tāpēc chillojām apkārt, atbalstījām savējos.

Dzīvojām atsevišķi no citiem klubiem. Vakars izvērtās ļoti interesants. :D Cerams zēniem arī patika mūsu uzdotie jautājumi. :D Katrā gadījumā pa nakti pamatīgi nosalu, nekad tā nebija bijis. Pamatīgi aizsēju guļammaisam galu un gulēju kā aliņā. No rīta sanāca tā, ka varēja celties vēlu, tāpēc nekur nesteidzos. Rezultātā iznāca šitā(palikām pēdējās zālē).

Par 2.dienu. Garā distance - mana mīļāka. Jutos labi un biju gatava startēt + man bija superīga frizūra. Viss ritēja pēc plāna līdz 4.punktam, kad neieraudzīju grāvja pāreju. Sākuma likās, ka viss ir pareizi, līdz sapratu, ka nu jau esmu bišku pa tālu, tad nu atradu kādu koku,tur pazaudēju kādu laiku, kamēr lēnām un uzmanīgi pa viņu pārgāju pāri

Labi, ka aptuveni nojautu, kur esmu. Turpinājumā atkal rūpīga kartes lasīšana. Tomēr laikam pie beigām par daudz sapriecājos par finiša tuvošanos un pieļāvu sev raksturīgo kļūdu - nepareizs virziens uz 12.kp.
Te arī var aplūkot visu distanci. ;)
Rezultātā 5.vieta. Esmu diezgan apmierināta ar šo iznākumu.
Dienas joks: Ilze ieskrien finišā pēdējiem spēkiem un prasa Tolstijam (tā tagad sauc Daci): "Sabīne jau izskrēja?"
Tolstijs nesaprašanā: "Viņa taču ir tev tieši blakus.!!!"

piektdiena, 2010. gada 7. maijs

+/-

Vakar skolā bija nelielas sacensības - kurai klases būs garšīgāks saldais ēdiens. Runājot par mūsu siera kūku - izskats var būt maldinošs. :D Bet garša - ņammmmmmm. Man ir apsolīts, ka es tādu dabūšu pēc 12 dienām. :) Šodien secināju, ka skriet sprintus ar zeķēm nav izdevīgi, spolē visu laiku. Kas vēl - šodien atkal zāģēju malku - kādas 3 h 3 paaudzes (es, tētis un opis). Mani kāds mēģina saslimdināt. Priekš manis rīt atpūta, bet svētdien gan mēģināšu uzrādīt labu rezultātu, cerams. Tad tiekamies Saldū! ;)

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

brīvdienu labumi

Šīs brīvdienas nāca kā sauktas. Tiešām ir iestājies nereāls besis. Tātad par pirmdienu. Viss sākās ar ģimenisko sūdu talku. :D Kā ar māsu noskaidrojām tād s**u tēma ir neizsmeļama. Pēc šī pasākuma manas kreisās rokas pirksti bija savilkti krampjos, un viņus atliekt varēja vienīgi ar labās rokas palīdzību. Jautrs pasākums. Turpinājumā devos uz Straupes pusi svinēt Artas sweet 16. Iesākumā bijām uz valsts svētku dienas koncertu. Tie maziņie no bērnudārza bija burvelīgi, bet "vidusskolnieki" gan tādi pamazi bija, tomēr vislabākais bija koncerta noslēgumā - mazās meitenes cīniņš ar kauslīgo puiku. Savējie sapratīs. No aptuveni 21 - 2 bija ballītes pirmā daļa, satriecošs pasākums!!! Atkārtot tādu. No 2 - 9 bija otrā daļa, kurā varēja izsmieties līdz vēdersāpēm, pateicoties divu puišu stāstiem un svētītajam ūdenim. :D UN man tagad ir 2 jaunas māsas. Citāts: "Eu, bet jūs čista neesat māsas??? Riktīgi līdzīgas!!" No 9 - 15 gulējām kā nosistas. Turpinājumā brauciens uz Meridiānu. Distanci pieveicu soļojot.! Awesome! Dikti nāca miegs. Šodien pārrakstīju angļu val. k/d. Cerams kko uzlaboju. Tagad došos gulēt - čava.!

Ilves '10

Trīs aizraujošas dienas Igaunijā. 1.dienā noskrēju tīri sakarīgi, ja neskaita kļūdu uz 1.kp, kura radās kartes mēroga dēļ. 2.dienā 1.kp atkal izrādījās man neveiksmīgs, lai gan biju ļoti koncentrējusies tieši uz šī punkta paņemšanu, iepriekšējās dienas dēļ. Vēl tās dienas starts bija īpašs ar bezspēku un lielajiem kalniem, kas kopsumma nedeva neko labu. 3.dienu iesāku ar domu, par samērā lēnu, bet precīzu skrējienu, kas gandrīz vai piepildījās. Kopvērtējumā ierindojos augstajā 5.vietā. Novērojumi: - ar Kripuci startējot kopā nekas labs nevar sanākt - salaižot Lauri un Daci kopā rezultātā man miera nav - Lauri māk uztaisīt labāko vāverīti, kādu esmu redzējusi - Timo vēl joprojām ir smaidīgs - Igaunijā ir SUPERĪGI - gribu atpakaļ