Iemesls bija mans mīļais kuņģītis. Pamatīgi vilka visu uz augšu. Izkāpu no gultas un cerēju, ka viss pāries ātri. Tomēr še tev, nekā tāda. 2 pirkstu kombinācija, bet nekas nenotiek. Vēders turpina sāpēt un sajūta, ka tūlīt korķēšu nepamet. Mamma iesaka palikt mājās. Man nekas iebilstams pret to nav. Dodos atpakaļ uz gultu čučēt, ar kkādām tabletēm vēderā. Pēc kāda pailgāka laika atkal pieceļos un saņemos atkal doties uz tualeti "papriecāties"!. Tur paliek arī mana oglīte. Tuntulēju atpakaļ uz gultu, nu jau bezspēkā. Nu jau ir labāk, aizmiegu bišku. Vēlāk vēlreiz pieceļos, jo vēders atkal sācis normāli niķoties. Nospriežu - varbūt esmu izsalkusi?? Mamma iedod jogurtiņu. Iedzeru nelielu mutīti, un tūlīt pat jau atkal esmu tualetē. Vairāk nespēju, uznāk panika, jo liekas, ka nosmakšu vemjot un man jau pieriebušies mana kuņģa izgājieni. Droši vien Gunča ar Kiku atceras kā es vienā no skolas dienas piektdienām pa skolu vemstījos 8.klasē, un teicu, ka viss būs labi un drīz beigsies. Aptuveni no tā laika man VISMAZ vienreiz gadā uznāk šāda tipa "izpriecas". Man tiešām tas ir apnicis!!!
Mammai ap 12:30 bija jādodas prom, taču pirms tam viņa aizdevās uz veikalu pēc sausiņiem un banāniem. Un tagad jau iet uz labo pusi, esmu pievarējusi vienu krūzi ar jogurtu, vēderam labāk, bet pašlaik ir milzīgs bezspēks, kurš nepāries vēl kādu laiku, es to zinu no pieredzes.
Es tikai vēlos vēl pateikt, ka mana mamma ir pati labākā! Paldies viņai par rūpēm.! :*
1 komentārs:
Turies Ilžukiņ! ;)
Mammas vienmēr ir tās labākās.. :)
Ierakstīt komentāru