29.novembris

Jau otro nedēļu pēc kārtas esmu nākusi pie atziņas, ka 1dienas ir jaukas dienas.

Pirmkārt, visiem ir eiforija par brīvdienām.

Otrkārt, eiforija turpina valdīt arī skolā.!

Treškārt, 1dienās var saņemt jaukas atzīmītes.

Piemēram, šodien pieci 10 + divi 9 angļu val., 10 par vēstures k.d. + bonusā vēl tādi vārdi kā "izcili" un "malacis" UN smaily face. Vienkārši pozitīvi.

Ceturtkārt, šodien pamodos un piecēlos 7:10, pēdējā laika rekords, kura dēļ uz skolu varēju taisīties lēni un mierīgi.

Piektkārt, ārā ir auksts, bet iekšā ir silts.

Sestkārt, kopīgi ar Dioru lemjot, šodien treniņš izpaliks.

Septītkārt, ir izcili jauka diena.

Jums???

p.s. Z-svētkos gribu sev šādu dāvanu pasniedzēju.! 8)

yo

4diena un 5diena tika lielākoties pavadīta pa māju, jo zpd dienas. :) Kkas arī tika uztapināts, protams, ne tik lielos daudzumos kā iecerēts, bet pie tā vainojams slinkums, ko tik tiešām šoreiz nespēju pārvarēt, kā arī iesniņas, kas negrib mani laist vaļā. 5dien, lai būtu izdarīts vismaz kkas, aizdevos uz treniņu, pamatīgi noskrējos, kā arī uzskatu, ka labākais no šoruden/ziem bijušajiem zāles treniņiem, jo bija arī jāstrādā ar karti. Cilvēku skaits sajūsmināja - 7??? Kas notiek?. :D Vakar jeb 6dien nodevos mācībām, kas attaisnojās, jo padarīju neticami daudz visa kā. Pēcpusdienā uzskrēju lēnu un īsu treniņu, bet atsalt tā pat paspēju. Kājas bija vārītu vēžu sarkanumā. Vakarā vēl arī piebeidzu Mērnieku laiku I daļu, bet lai to visu nostiprinātu pirms gulētiešanas ar mammu kopā noskatījāmies filmu. Šodien no rīta izlasīju ģeo, domājams esmu gatava k.d. tagad, bet vēlāk devos paslēpot - 1.reizi šosezon, par ko arī prieks. 1,5h bija to vērts. Bilžuki arī tapa par godu atklāšanas reizei. 8) Bet šeit viņi parādīsies tikai tad, kada Arta tos atsūtīs - tātad ne tik drīz. :D p.s. šodien tapa idejas mazajām z-svētku dāvaniņām!

kas par na...

Eu, cilvēki, kur palika tie 3 mēneši. Ceru, ka kalendārs kļūdās ar dienu skaitīšanu. Mēnesis un sāksies Z-svētku brīvlaiks. Puse 11. klases jau garām. Esmu šausmās. Vsp jāsaka, ka šis pusgads ir bijis savādāks kā citi, pateicoties Vienradži team starpbrīži tiek pavadīti pat pārāk lielā jautrībā. Kas pašlaik? Šonedēļ atkal īsā nedēļa, jo zpd dienas, kurās grasos paveikt visu teorētisko daļu, vsm sarakstīt visu iegūto informāciju vienkopus. Vakardien devos 1,5h garā treniņā ar Dioru, un šodien esmu apslimusi + ar sāpošām kājām. Bet tas traucēja tikai par 20% šodienas vingrošanai. Tagad sajūtas pat ir vēl briesmīgākas. :D Rīt plānots doties uz vēlvienu treniņu, lai nebūtu jāsēž ģeo un jāraksta k.d. Cerams Diora ideja īstenosies un es tādejādi dabūšu labāku atzīmi. 4dien kā jau teicu rakstīšu zpd, vakarā iespējams aizskriešu nedaudz piesvinēt Kačas v/d. 5dien cerams dabūšu pabraukāt ar mašīnu. Drīzumā arī jābrauc uz Igauniju Tallinu uz savu swe-esti-lat projektiņu. Bet protams par to vēl nekas nav zināms, un pašlaik tas vēl ir diez gan patālu. Pa galvu šaudās jau visādas domas par decembra nobeigumu - skolas balli, nometni un Jauno gadu - jo nav jau aiz kalniem vairs. Jauku jums šo nedēļu. Jo man ir vārdos neizsakāmi labs garastāvoklis, lai arī sāp galvu un ir iesnas. Bučas. :*

no school

Tā kā sanāca garas brīvdieniņas, devāmies uz Balvu pusi pie vecmammas. Aww... Cik tur ir labi - ēd un guli - tas ir tas, ko tur parasti daru. Protams man "patika", ka 5dien bija jāceļās 7os no rīta, bet viss nokavētais miegs tika kompensēts 2h braucienā uz turieni, kā arī pārējā dienas daļā. Satiku arī sen neredzētos brālēnus. 8) Jealous hamburger - brīvdienu joks. Nezinu kur, bet Agris bija ieguvis gāzes pistoli, ar kuru tapa DAUDZ bilžu, un droši vien visas briesmīgas. :D Kā jau allaž tika atstāstīti bērnību nedarbi, kā Agris vistas sēja pie ābeļu zariem, kā Aigars ugunskuru pie mājas gribēja kurināt utt. :D Pa māju skanēja urbja rūkoņa, jo tika vilkti neta vadi pa visām istabām. Oma, kura bija paņemta līdzi, iemācīja vecmammai kārtis spēlēt, gan jau viņa drīz vien kļūst tik pat azartiska kā oma. :D Paspēju arī tikt nospiesta, sēdēju uz zemes un lasīju grāmatu un nākošajā brīdī jau gulēju uz vēdera, jo Agrim labpatikās uzlekt man virsū, pat pasmieties lāga nevarēja. :D 6dienā devos palīdzēt attīrīt pļavu no krūmiem, negribu kļūdīties, bet garākie bija savus 4m gari. Savas stundiņas pastrādājuši ēst gribējās ļoti. Bet tur jau nu badā palikt nevar, tikai uzbaroties. Un pa vidu smaidu sagādāja īsziņu pieplūdums. Life is wonderful! 8)

Latvijai 92.!

18. novembris jeb Latvijas dzimšanas diena tika nosvinēta četros piegājienos. Pirmais 3dien 17. novembrī skolā bija mazs koncertiņš ar teātra aktrisi, ģitāristu, pianistu un Māras Zālītes tekstiem. Atšķirībā no citiem man pat ļoti patika, un ja līdz tam svētku noskaņa nebija jūtama, tad ar to brīdi viņa parādījās. Pēc koncerta devos mājās un gatavojos sengaidītajiem pasākumiem (diviem). 8) Otrais 17:30 ar mandarīniem un vīnogām somā, Martu un Annu netālu līdzās devāmies uz Plāci, kur klausījāmies un skatījāmies Straupes novada kolektīvu priekšnesumus. Vislabākā deja, manuprāt, bija vidējā vecuma deju kolektīvam, kur ar cepurēm atdarināja ratu riteņus - ļoti interesanti izskatījās. Vislabākā dziesma jeb dziesmas bija tās, kuras dziedāja omas - man pa visu seju bija liels smaids, atgādināja manu omu. :) Visbriesmīgākais tērps - baltās, garās pieguļošās kleitas - meitenes es jūsu vietā protestētu pret viņām. ;) Koncerts būtu izdevies par visiem 100%, ja vien būtu atrasti labāki pasākuma vadītāji - runāja viņi tā, it kā tajā brīdī labprātāk atrastos kaut kur citur, bezpersoniski un vienmuļi. Pēc koncerta nolēmām braukt pie Artas ar viņas vecākiem, bet līdz tam, kad beidzot izkustējāmies pagāja savas 30 min. Bet man vismaz bija jautri, jo Pīčuks (Artas mazais brālis) ar savu neizsmeļamo enerģiju mēģināja man uzbrukt, līdz ieskrēja ar pieri sienā, bet pēc pāris minūtēm jau atkal bija ierindā. :D Trešais Kad nu beidzot bijām mājās, pulkstenis rādīja, ka līdz ballei atlicis ļoti maz laika (mazāk par pusstundu, ja nemaldos). Bet vai mēs steidzāmies? Protams, ka nē.! Kamēr Arta izmazgāja matus, kamēr saģērbāmies, kamēr paēdām ( kur nu bez ēšanas), kamēr izdarījām vairs nezinu ko, pagāja ilgs laiks. Pēc vairāk kā 1,5h nokavēšanās arī mēs beidzot nonācām ballē. Un izrādijās, ka neko nebijām nokavējušas. Deju grīda bija kā izmirusi. :( Tāpēc kādu laiku sēdējām pie galdiņiem, meitenes ieēda, patarkšķējām ar citiem Straupītes ļaudīm, UN tad jau beidzot sākās arī sen gaidītās dejas. Un tā kā biju ieradusies, lai kārtīgi izdancātos, tad nekaunējos pati aicināt puišus uz deju. 8) Beigu beigās pateicoties Ritvaram, iemācījos puslīdz normāli dejot, jo neskatoties uz to, ka dejot man gribās pat ļoti, ļoti, esmu tik pat dejot spējīga kā bluķis. :D Pa vidu ballei notika arī dažādas spēles, kā hokejs ar 40 cm garām nūjām - šajā es piedalījos, cerams citi izbaudīja, to kā meitenes ar kleitām un augstpapēdenēm dibenus atšāvušas dzenāja jeb mēģināja dzenāt ripu (bumbiņu), cita bija, kurā meitenēm pie kājas piesēja zivtiņas, un dejojot jāmēģina pretiniekiem tās atņemt - šajā spēlē mēs ar Ritvaru dabūjām pa čupačupam, jo izrādījās, ka viņš ir visašākais un vislabākais čiepējs. 8) :D Ašāk par ašu pietuvojas pulktens divi, un balle beidzās, lai arī biju dejojusi gandrīz visu laiku, kājas nebija piekusušas, par ko arī prieks. Saspiežoties piecām ļoti mazas mašīnītes aizmugurējajā sēdekli nokļuvām mājās. Mierīgā garā iegājām dušiņā un sākām skatīties filmu Kick ass latviskajā tulkojumā - tulkotāji pacentušies :D.! Tad mūsu bariņam (es, Arta, Marta, Anna) piepulcējās Lelde, Krišs un Ritvars, a kur Arvīds??? :D Turpinājām skatīties filmu kopā, Kriša atlūza pirmais (nepagāja pat 10 min) un ieņēma lielāko daļu piepūšamā madrača, Arta arī sāka pagurt, viņai sekoja Anna. Filmas beigās negulējām vairs tikai trīs cilvēki. Pa vidu dabūju paskatīties arī dažādus galdnieku darbus. 8) Zināšu, kur tagad pie tādiem tikt. Marta arī devās gulēt. Galu galā iesākām skatīties arī Sūkli Bobu, kuru nekad nebiju redzējusi, ļoti smieklīga multenīte. Kad nu likās, ka miegs beidzot arī mūs ir pieveicis, gāju izslēgt projektoru, kas protams notika ļoti ilgi, jo nevarēju atrast off pogu. Bet kad nu tas bija izdarīts, bija laiks iekārtoties uz gulēšanu, kas bija ļoti sarežģīti, jo Kriša bija atvēlējis ļoti mazu vietu. Bet patiesībā, pateicoties tam, neatsalu, jo sanāca mīļi un jauki saspiesties. Lai nu kā miegs bija nācis, pēkšņi viņš bija aizceļojis pie kāda cita. :( Tāpēc varēju ieklausīties citu šņākšaņā, runāšana un murmināšanā. :D Līdz pat rītam neiemigu uz nevienu sekundi. Diezgan nožēlojami. Bijām plānojušas 7:55 braukt mājās, bet šo autobusu nokavējām, tāpēc taisījāmies uz autobusu 9:03, Arta mūs aizveda, bet pati aizbrauca atpakaļ mājās, tomēr pēc 20 min atgriezās, jo šāds autobuss todien nekursēja. Pa to laiku māsa Anna izpaudās ar savu gudrību visādos veidos. :D Atgriežoties Artas mājā pārējie jau bija pazuduši. Mēs noskatījāmies Sūkli Bobu līdz galam, un iesākām Piezīmjugrāmatiņu. Pa to laiku Arta jau bija aizdevusies uz Rīgu. Es savukārt beidzot sagaidīju miegu un iemigu uz kādu stundu, pamostoties: mm. es laikam atlūzu. Marta: Jap, tu krāci.! :D Dažādu notikumu rezultātā, uz Cēsīm devāmies ar Artas mammu, nevis autobusu. :) Beidzot nonākot Cēsīs mani jau gaidīja eskorts uz svinībām ar ģimeni. Ceturtais Mamma bija parūpējusies par gardām pusdienām, bet es tās nespēju pilnībā izbaudīt, jo miega dēļ knapi varēju jau saskatīt savu šķīvi. Tāpēc devos uz augšstavu pagulēt. Aizmigu uzreiz kā apgūlos. Pēc kāda laika mani modināja, lai varētu uztaisīt kopējo foto, bet šķiet, ka nebiju pamodināma. Piecēlos vienīgi uz to brīdi, lai no mājas nokļūtu uz dzīvokli, kur atkal iemigu. :) Pēc deviņiem noskatījos Rūdolfa mantojumu, bet šķiet, ka filma mani pievīla. Manuprāt, diezgan bezjēdzīga. Tad nu cerams svinības bija kārtīgas. Hip hip urā Latvijai.! :)

2 nedēļas 1 brīvdiena

Sanāca tādas 2 darbīgas nedēļas. Bet pa vidu tikai viena brīvdiena, kura tika pavadīta pa pusei mācoties jeb piedaloties RTU konkursā Valmierā. Akli sekojot Sandrai un Artai pieteicos sadaļā "Ķīmijas virtuvē" un izvēli nožēlot nevajadzēja. :)

Kabinetā ieradāmies kā pirmās, ieņēmām savu paplātīti un ķērāmies pie darba. Sākumā bija jāaizpilda pavisam smieklīgi vienkāršs testiņš, piemēram, viens no jautājumiem - kas tas ir, ja tā formula ir H2O? Tālāk ieģērbāmies savos baltajos halātiņos un uzvilkām dibencimdus.

Un sākās jautrība, lai gan tas notika jau kopš satikšanās brīža. :D Visvairāk piestrādājām pie dizaina, precīzāk sakot dizains aizņēma lielāko daļu mūsu laika, lai uztaisītu darbīgu vulkānu. Pie mūsu galdiņa strādāja vēl 2 komandas, patiesība bijām idejām bagātīgākas komandas no visām. Rezultātā tapa vulkāns rozīgāks par rozā + mūsu vulkāna izvirdums bija augstākais.

Liels liels pārsteigums un prieks bija sastapt Robucīti, tieši iepriekšējā dienā domāju, ka sen neesmu sastapusi. Pēc tam ieguvām varenu bildi ar lāci, kurš mūs tiešā nozīmē izsekoja.

Tā kā citās nodaļās visi vēl strādāja, mēs - Arta, Sandra, es - devāmies iekarot Valmieru. Vispirms Basteonu, tad Valletu un visbeidzot Hesīti, kurā vienīgi Sandra kaut ko iepirka (lielo ūdeni). :D

Pēc tam viņas devās uz autobusu, bet es atpakaļ uz Vidzemes augstskolu, kur noskatījos un pat pieliku vienu pirkstu robotikā - Innas radīšanā. Un tur bija tik pat jautri, kā iepriekš ar meitenēm. Labi jau, ka viņi prata metināt. Pozitīvi pavadīta diena. 8)

Sadzīve

Šī nedēļa ir satriecoši "burvīga". Skolotāji pārspējuši paši sevi ar k.d. daudzumu. Kā rezultātā lielāko daļu dienas varu pavadīt īpaši nelāgā garastāvoklī. Pusdienas tagad ēdu pārsvarā ar savām meitenēm - Artu, Martu, Sandru - kuras arī paceļ manu garastāvokļa latiņu augstāk. :) Esmu iesaistījusies vēl pāris derībās, kas visticamāk man nāks tikai par labu. Un pēdējo nedēļu laikā esmu nometusi ap 1,5kg. 8) Protams nav forši noskatīties kā citi loka iekšā saldumus, vai, piemēram, šodien trakoti sakārojās koliņa, bet pārsvarā var mierīgi bez tiem draņķiem izdzīvot. Šķiet, ka vienīgais kārums, ko patiešām gribētos uzkost ir šokolāde. Pa šodienu un rītdienu kopā sanāks 6 matemātikas un 4 sporti, pa 2vām fizikām un ķīmijām. Šodien pilnīgi galva sāka sāpēt. Un man nepatīk, ka rīt sestdienā ir uz skolu jāiet. :( Svētdien paradzēts braukt uz Valmieru uz kkādu fizikas-ķīmijas pasākumu, kur kompašku sastādīs Arta un Sandra. Tagad sēžu mājās un neeju uz balli, jo man šitādas nepatīk > bet 3dien gan būs forši, nevaru vien sagaidīt. Šodien piepalīdzēju savam brālēnam ar matemātiku > cerams k.d. uzrakstīja labi. :) Tāda forša sajūta tagad. Bet vsp laiks ķerties pie mājasdarbiem. Čau. p.s. nedēļas joki:

• Ildzes klasesbiedri 1.kl. ēda mušas;
• Sandra: Unnn vienu lielo ūdeni! (hesītī, derību dēļ)

sezonas noslēgums

Šī orient sezona man sanāca atšķirīga no iepriekšējām. Sākās jau ar to, ka mačos gandrīz nekad nefigurēju rezultātu augšdaļā, lai arī iepriekšējā ziemā pirmo reizi tiešām trenējos. Kaut kas nesagāja, bet viss notiek tā, kā tam jānotiek. Visa šī rezultātā neiekļuvu nevienā izlasē. My bad.! Aplaizīju savas brūces un dzīvoju tālāk. Toties pateicoties savam superīgajam tētim šogad pabiju gan Jukolā, gan O-Ringenā, kur pavadīju tik tiešām superīgas dienas. Kā jau allaž pabiju arī Igaunijas sacensībās, jo uz turieni sanāk izdevīgāk aizbraukt. Nevaru nepieminēt arī Kāpu, kura šogad notika īpaši superīgā vietā un laikā. sun. Dažādu veselības problēmu dēļ, likās, ka sezona beigsies ar Lč septembrī, taču pēc vesela mēneša bez jebkādām sportiskām aktivitātēm es atsāku kustēties, paspējot startēt pēdējās Lk sacensībās + vēl arī tās uzvarot. :) Vēl gribētu piebilst, ka no šī gada mani kluba biedri kļuvuši īpaši saliedēti, ja pirms tam bijām kā atsevišķi bariņi, tad tagad jau like a team. Un tagad par sezonas noslēguma maču! :) Tā tas ir noticis jau gandrīz 20 gadus un cerams turpināsies vēl vismaz tik pat ilgi > Vōru (esti), TuMe (fin) un Meridiāna (lat)sadraudzības mačs. Pati esmu piedalījusies 3jos gados, pagājušo izlaižot, bet visās reizēs ir bijis jautri, to nevar noliegt. Šajā gadā pasākumu organizējām mēs. Tad nu mums meitenēm ( man, sandrai, martai, artai), kā arī roku pielika arī nauris un ēriks, vajadzēja parūpēties par ~30 izsalkušiem cilvēkiem. Hmm jā gāja visādi, bet pārsvarā izskanēja jautājums - eu kā tas ir jātaisa??? - un lai rastu atbildi tika zvanīts vairākiem cilvēkiem. :D Bet galu galā pēc 5h strādāšanas pagatvojām 2 milzīgus katlus ar frikadeļu zupu, kartupeļu - kabaču pankūkas, biezpiena - marmelādes saldo un gandrīz pagatavojām ķīsēli. :D Bet puiši bija apmierināti, tā ka situācija tika kontrolēta. Jāpiebilst, ka viss tika aprīts dažās minūtēs. Pa to laiku es un Arta devāmies novākt punktus, un atgriežoties pāri bija palicis tikai buljons, par mums viņi laikam nepadomāja. :( Drīz vien ieradās Aijiņa, kura pārņēma šefpavāra amatu, bet mēs turpinājām piepalīdzēt dažādos darbiņos. Ak, jā un ekstra bija tāda, ka ēst gatavošana notika ārā, varēja labi atsalt. Jautrību sagadāja arī plikie somi, igauņi un latvieši. Jauki tādiem uzskriet virsū. 8) Pavakarojām ar viņiem un devāmies mājās. Pie manis palika Arta un Sandra. Tētis izvilka vecās sporta laureātiem domātās bildes. :D:D Un tur arī radās EZIS. + Sandra atcerējās savu mīļāko krāsu - rōzā, pff tās rōzā kļošenes tev labi piestāvēja. Man arī bijis labs stils - šorti līdz padusēm. :D Vakarā noslēgumā noskatījāmies filmu - The last song - ja galveno lomu nespēlētu Mailija, domāju, ka filma būtu ideāla, jo brīžos, kad viņa sataisa bēdīgo ģīmīti nevis paliek skumji, bet sākas vēderkrampji no smiekliem. Labs bija arī Sandras šņuksts filmas beigās. :D Otrajā dienā ieradāmies ļoti labā omā un spirgtas, bet priekšā mūs sagaidīja 2nakšu ballīšu zvēri jeb visi gulēja, labi jau, ka līdz stafešu sākumam bija mazāk par stundu, kā dēļ starts tika atlikts par pusstundu. No rīta atkal piepalīdzējām Aijiņai ēdiengatavošanas darbos, un tad jau bija laiks arī pašām taisīties startam. Mani komandas biedri Ēriks un Emīls distanci veica vnk apbrīnojami labi, bet es viņus noraku - diemžēl, bet pati biju ļoti apmierināta ar savu rezultātu, jo zināju kādā formā pati esmu. :) Dienas momenti? Pirmkārt, jau kā Lauri dabūja noklausīties manas, Artas un Sandras sarunas, vnk fail. Otrkārt, Sandras ritenis pļavā skrienot uz pēdējo punktu. Treškārt, Ezis un Eža draugs. Ceturtkārt, Lauri apvainoja manu skriešanas tempu. Kausu ieguva somi, bet es vnk nesaprotu to, kā viņi spēj tik labi noskriet pēc tādām nakts izpriecām un tāda daudzuma alkohola, vnk nespēju. Nākošgad braucam uz Esti land - un tur nu vairs nekādas ēst gatavošanas. Začs, Mincs, Begemots, Mincis un Ezis made those days. Nākošā sezona?! Esmu sākusi kustināt kājiņas jeb sākusi skriet, lielās slodzes dēļ neregulāri, bet tagad ir jautājums vai jēga cītīgi trenēties, ja zinu, ka pavasarī, sezonas sākumā atkal izkritīšu no aprites veselības dēļ. Un tad visi noskrietie km, saspringtais dienas ritms būs velts?!

šis un tas

Trešdiena: Pavisam norēkta diena ar Vienradži team. Nemazākās nopietnības. Visbiežāk izteiktais vārds - dosvidaņije. Ceturtdiena: Tātad vakardien bija salīdzinoši jautra literatūras stunda > skatījāmies dainu skapī nerātnās tautasdziesmas. Piektdienas sākums: Pirms aptuveni 2h sportā mūs pamatīgi nodzina - kā suņus. Bet gāja jautri > bija pa pāriem jādod piespēles(basketbolā) un šķiet, ka m.j. patika mani traumēt vai arī mest pāri manai galvai, lai es skrietu pakaļ tām bumbām. :D Katrā gadījumā man arī nāca smiekli. Un sodiņus joprojām nevaru iemest. :( Tad vēl viena saruna > Skolotāja: Dāvi, neskrien ar bumbu rokās! Dāvis: Kur tad lai es viņu (bumbu) bāžu? Kabatās vai?! Labs ir eju rakstīt referātu. :)

pfff.

Klāt 1. novembris un tas pavisam nav jauki, jo laiks skrien ātrāk par ātru.

Brīvdienas arī galā, izrādās, ka neko sakarīgu neesmu paspējusi izdarīt.

Māsas ballītē varēja sastapt sen neredzētus cilvēkus par ko arī prieks.

Domāju tagad vērst uzmanību uz augstākajām idejām, pienācis arī lielo pārdomu laiks.

Tātad no šodienas 2 nedēļu garumā ir sākušās manas derības ar Viedu par saldumu, našķu neēšanu. Pie ledusskapja piesprausta zīmīte ar produktiem, kuri man ir liegti šajās 2 nedēļās. Un ja kas es to paveikšu, jo man tiešām negribās 2 nedēļas dzert melno tēju bez cukura + Ziemassvētkos pārtikt tikai no ūdens.

Tā kā iesācies novembris, sākusies arī mana treniņsezona. Šodien biju devusies uzskriet jeb izvilku savu "sportisko" dibenu laukā ( by R.E.), tā kā vēl neesmu atguvusi normālu fizisko kondīciju, tad sākumam ar 40 min pilnībā pietiek, lai arī cik nožēlojami tas izklausītos.

Tagad esmu pilna enerģijas, tāpēc došos mācīties, bet pirms tam sarūpēt sev vakariņas.

Ak, jā, šodien pirmo reizi lietoju savu jauno mp3, patīk man tas nieciņš.!