Nometnēeee!

Laiks: 26. -30. decembris

Vieta: Straupe

Īsais apraksts:

Daudz sniega, aukstums, slēpes, nūjas, slēpošana klasikā jeb nomocīšanās, botas, stafetes - tas par treniņiem.

Ping pongs, volejbols, novuss, ligretto, paslēpes, kūkas ēšana, kāpšana pa sienu ar tiem izcilņiem - nezinu kā viņu sauc - brīvajā laikā.

Bet kas notika mūsu istabiņā?

Jāsāk laikam jau ar to, ka bijām četras, visas blondas, tātad stulbības garantētas. Spēlējām bubble trouble, vispār jautrākais notika tikai pēc 9 vakarā vai pat vēlāk, jo tad beidzot bijām istabiņā. Skatījāmies filmas - patiesībā laikam tikai 2, bet nu pietika jau ar tām.

Atklājām arī pāris interesantu faktu - piemēram, vai esat aizdomājušies kāpēc treneri parasti vaktē lai visi dotos pie miera, un ja jūs trokšņojat iet skatīties kas pie jums notiek? Atbilde ir pavisam vienkārša, viņi spēlē paslēpes, un kad izdzird troksni domā, ka tur paslēpies otrs trenerīts, un dodas izlūkos, protams, lai neizskatītos smieklīgi, ka viņi ielaužas jūsu istabiņā viņi vienkārši jūs sabar par trokšņa radīšanu.

Vēl mums uzradās arī draugs astoņkājis. Varat iečekot. Vārds - Ruts Imants. Dzimums - hermofrodīts.

Un noslēgumā gribu teikt šo - Astoņkājis ir miris. Valdība gāzta. Mēs smokam. Ir pirmie kritušie. - savējie sapratīs.

Virsraksts:

Tātad jaukie svētki, kurus mēs latvieši saucam par Ziemassvētkiem, jau ir garām. Bija labi - sēdēt siltā istabā, īpaši neko nedarīt un ik pēc kāda laika paēst kārtīgas maltītes. Sniegs arī beidzot Latvijā bija uzradies biezā kārtā. Bet pirms tam bija vēl arī z-svētku balle, kuru nedaudz nokavēju par pāris stundām, jo gribējās aiziet uz treniņu. Dejošana līdz pēdējais dziesmai + arī treniņš deva īpaši foršas sajūtas nākošajā dienā - tik tiešām sajūta tā it kā kāds būtu pārbraucis ar traktoru man pāri. Bet pirms balles, tajā pašā dienā bija arī sporta diena - florbols. Tā kā nebija ko darīt, tad izdomāju iet paskatīties kā manējie klases zēni sadod pārējiem. 5 min pirms spēles saprotu, ka mūsējiem nav vārtsarga, kā arī viena spēlētāja. Protams, puiši mēģināja pierunāt mani iet par vārtsargu. Tam nu gan es nepiekritu. Tāpēc turpināju sēdēt. Pirmā spēle - jāspēlē mūsējiem. Minūti pēc spēles sākuma ātri izdomāju aizskriet uz māju pēc sporta drēbēm un arī uzspēlēt. Tā nu es 10 min laikā paspēju ātri aiznesties uz dzīvokli, nenormālā tempā saģērbties un atskriet atpakaļ, aši turpat noģērbties un uz 3 min piepalīdzēt savējiem. Pirmā spēle zaudēta, bet pārējās uzvara. Kopumā 3.b klases ZĒNU komandai I vieta. :) Ja kas tās stundas, ko pavadīju spēlējot florbolu ir vienas no foršākajām pēdējā laikā. Paldies maniem foršajiem, ka atļāva man piedalīties. Tas jau pagājis, bet priekšā vēl ikgadējā ziemas nometne un jaunais gads, kuru nav vēl izlemts kā svinēt.

Pārgājiens

Šodien 21. novembrī ar pāris kluba biedriem devos nelielā pastaigā līdz slavenajam Kvēpenes ozolam, kuru varat apskatīt uz Latvijas piecīša banknotes. Jāatzīst, ka nebiju īpaši priecīga par šo gājienu no rīta, bet pasākums izvērtas priekš manis ļoti jautrs. Sākums jau labs, jo nācās pēc pirmā noietā km atgriezties, lai savāktu vēl divus gribošus gājējus. Atklāju, ka mežā daudz pārtikas. Bijām arī Kvēpenes pilskalnā (tur pat pie ozola stāvēja), pili neredzējām, bet kāpnes gan labi saglabājušās, ka Dairis teica.:D bildes gan jau, ka drīz parādīsies draugos.! dienas beigās interesanta sarakste ar interesantu, jocīgu, bet jautru cilvēku. paldies viņam, ka vēl joprojām atraksta. :D bučas visiem, jo man šodien labs garastāvoklis. Boom boom pow. :) p.s. vēl jo projām trenējos.

Novembris

Tātad sākšu ar to, ka esmu bijusi ĻOTI slinka uz rakstīšanu un neesmu neko minējusi par os sezonas beigām, kas patiesībā bija ļoti veiksmīgas - 2. vieta BJC.

Bet šis stāsts nebūs par tik seniem notikumiem.

Iesvētības garām, kā redzams bildēs bija šmulīgi, bet jautri(pa laikam).!

Brīvdienas arī garām, un ir atkal jāsāk mācīties...

Klāt arī novembris, gadalaiki drīz mainīsies, un tāpēc nolēmu kko ārī savā dzīvē pamainīt.!

Ko???

Šķiet, ka jāsāk trenēties!

Droši vien tie, kas mani labi pazīst, tam nenoticēs.!

Jo jau vairākas reizes esmu teikusi, rakstījusi, ka sākšu, trenēšos, nepalaidīšos - viss būs kārtībā.

Re, ka nekas nesanāca.!

Bet domāju, ka šoreiz būs savādāk.!

Kāpēc???

Es vnk to zinu vai varbūt ceru, ka tā būs!

Bet kā būs, to uzzināšu vēl pēc pāris nedēļām.!

Veiksmīgu arī jums treniņprocesu!

Gaidu sniegu!

i.b.

Divi zelti divās dienās!

Tātad šīs bija 2 patiešām notikumiem bagātas un aizraujošas dienas. Laiks: 5. - 6. septembris Vieta: Ventspils apkārtne Mērķis: Piedalīties Latvijas čempionātā Viss sākās ar sestdienas rītu, kad jāceļās bija jau pirms septiņiem, jo bija jau nezkuro reizi šogad jākratās pāri visai Latvijai, lai nonāktu secensību centrā. Laiks vilkās nenormāli lēni. Bet nu beidzot bijām nonākuši vietā, kur bija paredzēta vidējā distance. Starta minūte vēla, daudz laika, lēnām saģērbos un uz strau devos kopā Sandru. Domāju tieši viņa deva man spēku pieveikt tās dienas distanci. Runājot par distanci, no kartes gandrīz neko nesapratu un tieši tāpēc arī nemēģināju sekot īpaši līdzi kur skrienu, tikai uz aptuveno virzienu, piefiksējot tikai lielākos objektus. Laikam jau nostrādāja mana stratēģija, jo dabūju jaunu zelta medaļiņu. Pārsteigums tik pat liels kā prieks. Ak jā balva bija ar bonusu - čipšu paku.! Pēc tam braucām uz Ventspils 2. pamatskolu (laikam) - mūsu nakts mītni. Drīz pēc tam gājām ēst pankūkas.! Tur arī satikām Mārtiņu jeb Mednieku, ar kuru devāmies tālāk. Vēl vēlāk ar baru no RSP pabijām bērnu rotaļlaukumā. Starp citu gāza lietus. Bišku slapji atgriezāmies skolā, sazīmēju karti, palasīju grāmatu un gāju gulēt, jo lielāko dienas daļu mani bija mocījušas galvassāpes. Nākošais rīts - nepavisam negribējās celties. Bet nu beigu beigās izlīdu no savas migas. Devāmies uz Stafešu vietu. Saģērbos jau pirms starta, lai arī man bija 3. etaps un devos skatīties kā manas blondās bliež. Marta iznāca pirmā ar vairāk nekā 1 min atrāvienu, Arta noturēja vietu + palielināja atrāvienu jau par vairāk nekā 5 min! Stress sāka uzbrukt man. Un tad jau bija jādodās iekšā mežā. Bija kļūdas, bet mēģināju par to neuztraukties un skriet tālāk. Izdevās. Un tā nu jau 4 reizi šogad Meridinās light izcīnija 1. vietu stafetēs, kā arī es uzrādīju labāko laiku. :) Starp citu mana komanda ir da best.! Pēc tam pačiloju. Pēc apbalvošanas bija lielā fotosesija zelta meitenēm, zelta puišus arī aicinājām, bet atnāca tikai viens. :( Atpakaļ ceļā uznāca lielais snaudiens. Šīs divas dienas tik tiešām bija superīgas. Bildes arī kkad varēs iečolēt. ;)

.

Šodien beidzot sameklēju savu medaļu kasti, lai ievietotu tur savas jaunākās medaļas, kuras mētājās viskautkur pa māju. Un tā kā nebija īpaši ko darīt, tad radās vēlme saskaitīt cik ta to medaļu man vispār ir. Rezultāti šādi:

• 30 zelti
• 12 sudrabi
• 20 bronzas

Tātad kopumā ir ap 62 medaļām aptuveni 6 gadu laikā.!

p.s. man jau vissmukākās liekās sudraba, tāpēc šķiet, ka tās tuvākajā laikā vajadzēs papildināt.!

Pēdējās dienas vasarā.!

Tātad 29.augustā Igaunijā, Vastseliinā notika Esti čempionāts vidējajā distancē. Manuprāt sacensības bija ideālas, tā pat kā apvidus un saplānotās distances. Kļūdas nebija daudz, tāpēc 2. vieta, kgan droši vien varēja būt arī pirmā. Vēlāk braucām pie Jonatana un Kaspara uz mājām, tur arī nakšņojām. Bet pirms gājām gulēt uzcepām 4 picas. ņammmiii. Un bijām kkādā skolas ballīte.! 30. augusta rīts pienāca agri - bija 6 rītā, kad nācās celties augšā jo mums bija jābrauc uz Klubu stafetēm, kuras notika Baldonē. Tā nu kādas 4h vai pat vairāk ceļā. Pē tam skriešana. Etaps kopā ar Emīlu. Saruna - Es: Eu man šķiet, ka līs! Emīls: Nē šitais aizies garām. Ieejam koridorā un protams sāk pilināt, pēc brīža jau gāž. Es: Eu ko daram, ejam arī zem telts? Emīls: Ai, nē, iesildamies. Tā nu mēs abi skraidījām un iesildījāmies lietus laikā. Baigi labi komandai gāja, lai arī dabūjām dsq, tā pat bijām vieni no labākajiem. Atpakaļ ceļā iebraucām Rīgā, aizvedām Daci, un tad vālējām atpakaļ. Tā kā Valters bija pie stūres tad baigi ātri atlidojām.

!

Starp citu šodien aizritēja 3. nedēļa kopš sāku BEIDZOT trenēties. Labāk vēlāk nekā nekad.! Pēc Ungārijas kalniem šodienas treniņš man likās pavisam viegls. Sestdien Esti čempionāts - tad jau redzēs cik labā vai sliktā formā esmu.!

Hungaria Cup 09

Laiks: 15. -24. augusts Vieta: Ungārijā, Miskolc pilsētas apkaimē Mērķis: Paskatīties Pasaules čempionātu, paskraidīt pa kalniem un vienkārši izbaudīt pēdējās vasaras dienas Pavisam jāskrien bija 6.dienas, piecas no tām pa mežu un 1 sprints pa pilsētu Pirmās 2 dienas īpaši necentos uzstādīt labu laiku - kalnos visbiežāk kāpu. Bet pēdējās 4 gan pamēģināju kā būtu, ja censtos. Nekā satriecoša - ātrums neliels, kļūdas padaudz un fiziskais ne īpaši labs. Pārsteidza sprinta rezultāts - 3. vieta.! 3. diena pa visam smaga bija - īsa distance (2,9km) ar 195m kāpumu.! :o Bet 5. dienā, pēc Edgara pavēles pievarēju gandrīz visus kalnus - pietrūka pa visam nedaudz. Kopvērtējumā 7. vieta.! Sīkāk var apskatīt šeit http://live.woc2009.hu/?p=hungaria Ko darīju pārējā laikā? Skatījos čempi - jāsaka, ka aizraujoša nodarbe. Iemācījos daudz jaunu vārdu - skrējēju. Sauļojos - vairs neesmu ļoti balta. Smējos - par viskautko Ēdu - daudz Gulēju. Nu jā. Varbūt kko aizmirsu. Hubmans un Žoržu rock.! Un honkongiešie arī. (okey) Kompānija bija baigi labā. :) Bet brauciens atpakaļ gan bija ļoti dīvains. Un šoferi - Semīrs un Krānigs (īstie vārdi man tā arī nav zināmi) - gan nerullēja. Tas laikam īsumā viss, jo lai uzrakstītu visus piedzīvojumus vajadzētu daudz laika, bet man ir slinkums.

Valmieras č. 09

Laiks: 8.-9. augusts Vieta: Valmieras novads - Pūpoli Pirmkārt prieks atkal braukt uz sacensībām pēc mēneša pauzes. Otrkārt prieks beidzot satikt draugus, ko tik bieži nevar satikt. Treškārt visvisvisvislielākais prieks par 1. vietu. :) 1.diena Iesildījos un devos mežā. Ātrums labs. Skrienot uz 5.kp, redzēju Līgu, kura tajā brīdī jau devās uz 8.kp, ātrums manāmi pieauga, līdz sāku just nogurumu, tad atkal samazināju. Viss bija labi līdz pat 9.kp, tad sākās kļūdas. Pati vēl jo projām nesaprotu, kādā veidā aizgāju šķībi uz 10.kp, bet +, ka ļoti tālu neaizskrēju, sapratusi, kur esmu devos pareizajā virzienā. Slikti, ka pirms punkta vēlreiz kļūdījos. 11. un 12. paņēmu ne labi, ne slikti, jo tajā purvā izskatījās, ka ir vairāk dzelteno pleķīšu nekā kartē bija iezīmēts, tāpēc uz abiem kp sanāca nelielas cilpiņas. Pēdējā kļūda uz 14.kp, nevarēju atrast bedri līdzenā laukumā, jo nedomāju, ka viņa būs uz paša izcirtuma malas. No 15. uz 16.kp nevarēju ātri paskriet - kājas vairs necēlās + papardes pinās pa kājām, mēģinot mani nogāzt gar zemi. Neteikšu, ka īpaši patika, bet traki arī nebija. Plus vēl prieciņš par vinnēto dienu.! :) 2.diena Daudz kļūdu - 2., 4., 9.,10., 13.kp - divas no tām pa tiešām stulbas. Atkal viens liels mauciens ar n-to skaitu upīšu šķērsošanu (viņas mani pamatīgi nokaitināja) Diemžēl ātruma nebija, tikai nogurums Tā nu es cīnījos lielāko daļu savas distances pati ar sevi. Bija tā vērts. Lai arī dienu nevinnēju - paliku otrā - kopvērtējumā uzvara.! Pārējā laikā izbaudīju karstumu, putekļus, draugus un pa virsu saldējumu - garšīgs kokteilis.!

Kāpa 09

Laiks: 3.-5.jūlijs Vieta: Usmas ezers Kārtējās lielās sacensības, kas notiek Kurzemē. Tātad atkal jākratās parī visai valstij, tāpēc izbraucām jau iepriekšējās dienas vakarā. Sacensību centrā ieradāmie pēc 9ņiem. Pēc nelieliem sarežģījumiem sākām būvēt teltis - ieņēmām labāko vietu pie volejbola laukuma, miskastes un soliņiem. Tā kā nebija ko darīt un sāka kost odi gāju gulēt. 1.diena 1.punkts pienāca ļoti ātri. Bet diemžēl 2. gan nē. Gadījās tāda neliela kļūdiņa uz vairāk kā 6 min. Pēc tam uzņēmu lielāku tempu un maucu tālāk. Bet atkal kļūdījos uz 8.punktu uz kādām 2 min. Arī uz 12. punktu tika pazaudēts laiks, bet es pie tā nebiju vainīga, jo punkts bija ielikts nepareizi. Tā nu rezultātā paliku 5., un zaudēju līderei 7min. 4.5km - 54:21 2.diena Mežs baltais - tātad bliez cik vien ātri vari. Distance manuprāt elementāra - tāpēc kļūdu nebija. ļoti apmierināta ar sevi biju, ja vien vēl varētu bišku lielāks temps bijis. 4.4km - 35:00 Vieta - 1. 3.diena Viss bija ideāli līdz 6. punktam, pēc tam neliela kļūdiņa, kas izvērtās par lielu kļūdiņu.! kuras rezultātā zaudēju 1. vietu. Beigas jau atkal bija jāskrien ātri, lai kko atvinnētu.! 5.3km- 52:58 Vieta - 2. Kopvērtējumā arī 2., zaudēju pirmajai tikai 51 sek.! stulbi! bet vismaz guļammaisu vinnēju - jau sen vajadzēja nomainīt manu ledusskapi. Nu jā pabiju arī pilsētas sprintā, lai gan pati neskrēju. labs piedzīvojums bija arī veikala meklēšana. :D Pērējajā laikā spēlēju volejbolu, futbolu, peldējos (baigi labais ezers) un smējos kopā ar Evu, Ievu, Tomu un Henriju. Bija labs pasākums.! Tagad lielā atpūta. Līdz augustam . ;)

Ilvestiāde 09

Laiks: 26.- 28. jūnijs Vieta: Igaunija - Parajarve, Ahijarve Trīsdienu stafešu sacensības ar savu foršāko komandu Cēsu gaišās jeb Cēsu light!. Pirmās dienas starts vēlu, tāpēc izbraucām tikai pusdienslaikā. Ierodamies sacensību centrā - laikapstākļi forši( lietus + vējš = aukstums), daudzi vēl nav atbraukuši. Sadabūjām numuriņus izdomājām kura kuru etapu katru dienu skries un lēnām ģērbāmies uz startu. Pirmajā dienā starts visiem etapiem un grupām kopā. Forši jau ka to, ka karte 15niece uzzinam tikai kādas 5 min pirms starta, noklausoties citu latviešu sarunu. starts. paspēju norakt jau dažus metrus aiz k-punkta. jauki. nu neko. tālāk skrēju kopā ar Martu, savācot kopā gan manējos, gan viņas farstus, kas atradās ļoti netālu. vēl nedaudz parakām sākumu, bet beigās jau gāja tīri smuki. 5,9 km - 60:57 - 10:22min/km 2.diena jau bija labāka. Startējām ierastajā secībā: Marta - Arta - Ilze Labāk nekā pirmajā, bet kļūdu tā pat daudz. 3,9 km - 39:54 - 10:08min/km 3.diena 2.etaps - skrējās izcili, beidzot arī biju pieradusi pie kartes mēroga, tāpēc arī uz kļūdam mazāk par 1 min. 5,5 km - 47:54 - 8:47min/km Kopvērtējumā palikām 4.! Tas tā kā par skriešanu, bet ko darījām citu pa šīm 3 dienām??? Kurinājām milzīgu ugunskuru, salijām, izlijām, nosalām, tikām sakosti un gandrīz apēsti. gribat zināt kāpēc?! tāpēc, ka bijām vienīgie (izņemot vēl vienu mazu teltiņu), kas dzīvoja teltīs. jipiii.! nu nekas. uz dušu arī aizgāju tikai primajā dienā, bet tā kā tur bija ĻOTI daudz cilvēkēdāju kukaiņu, tad vairāk negāju. Pēc 2. dienas devāmies šopingā uz tuvāko pilsētiņu - sapirkām ēdamo, kā arī kūku.! kam?! Jonatanam, jo viņam bija dzimšanas diena un mēs (es, Dace, Vieda) braucām ciemos. Vismaz pie viņa bija silti, sausi un galvenais tur nebija kukaiņu. Vispār man patika, lai arī cik traki tur gāja. :D

Jurģu dienas nakts skrējiens!

Laiks : nakts no 25. uz 26. aprīli Vieta : Igaunija - sīkāk nezināms Šīs sacensības nozīmīgas ar to, ka pirmo reizi pārstāvēju OK Vōru klubu - tā pat arī Dace un Vieda. Abas ar māsu bijām iekļautas 2. komandā, bet Vieda 1. Jāpiebilst, ka pa nakti tumsā man mežā neīpaši patīk skriet, bet ar milzīgo galvas lampu, ko mums iedeva, visas bailes un problēmas tika atrisinātas. Šīs sacensības bija 5 cilvēku stafetes - puisis, meitene, puisis, meitene un puisis. Startēju, kā ceturtais etaps, gāju iekšā kā 8., bet iznācu kā 7. Manuprāt, biju izcilā fiziskajā formā - sen nebiju tā varējusi lidot, tik tiešām kājas gāja man pa priekšu, nevis kā parasti kkur aiz manis. Žēl tikai, ka mūsu 5. etaps nepaņēma pareizo punktu un mūsu komanda dabūja DSQ. Bet tas nekas, jo sacensības un viss ap tām bija foršs - salūts, gājiens ar zirgiem, lāpas, aizdedzinātie bluķi... Un galvenais, ka kādas 40 min pabiju Vōru kluba neilonā! :) Cita info atrodama arī Daces un Viedas blogos.

Kurzemes Pavasaris 2009

Laiks : 04.04.09. - 05.04.09. Vieta : Tērvetes dabas parks Martas, Artas un Emīla dēļ aptuveni 3 stundu garais ceļš uz un no sacensībām bija ļoti ļoti interesants un smieklīgs! Joks par Sandras izplūšanu bija tik tiešām nepārspējams, kā arī mūsu krievu vakars! Par pirmās dienas veikumu īpaši neko sliktu nevaru teikt, tik tiešām biju apmierināta. Bet otrā nu dien bija smaga, un tad vēl nelieli racieni uz 5. un 6. kp,un tāpēc paliku otrā. bet galu galā Līga tomēr ir monstrs! (es vismaz tā domāju). Un saule ar spīdēja... Pirmās sacensības noteikti bija izdevušās! Un galu galā, beidzot mēs (Dace, Vieda un es) esam pieņemtas Võru OK klubā!

back to the forest!

Tātad varu svinīgi paziņot par savas OS sezonas atklāšanu. Vakar - 24.03.09. - Ērgļu klintīs beidzot pēc vairāku mēnešu pauzes tiku kārtīgā distancē, ar karti, kompasu, emitu, bučiem... 4,5 km garā trasīte tika vaikta aptuveni 38 min laikā. Lai gan nebija īpaši viegli skriet pa sniegu, mājās devos priecīga. Nepacietīgi gaidu šī gada sacensību startus. Tad jau uz drīzu redzēšanos!

ASK Rīga - Valmiera

Viss jau bija izlemts - braukšu kaut vai viena!

No Cēsīm izbraucu 13:10, kad biju ieradusies Valmierā kādu stundiņu pastaigāju pa Valletu, bet pēc tam lēnām čāpoju uz halli, kur satikos ar Annu.

Tā kā bija atlikusi vēl aptuveni stunda tur pat vietējajā kafenē iekodām pustdienas - hot dogus.

Tā kā mums bija skolēnu apliecības tad iekšā tikām pa brīvu, apsēdāmies diez gan labās vietās un sākām gaidīt spēli.

Jāpiebilst, ka vienā pusē mums blakus apsēdās 6 puiši (23 gadīgi), bet otrā sieviete ap 40!

Sākās spēle - sākumā vadībā izvirzijās ask, bet jau otrajā ceturtdaļā valmierieši. Abas komandas bija vienlīdz spēcīgas.

Jau pēc pirmajām minūtēm ar Annu sapratām, ka nesēžam pareizajās vietas, ask fani bija tikai vienās tribīnēs un vēl pie tam otrā pusē!:o nu nekas! sanāca noklausīties blakus sēdošo puišu sarunas, tā ka jau otrajā ceturtdaļā mēs bijām 8 ask atbalstītāji starp dažiem simtiem valmieriešu!

Sākumā manas ovācijas bija plaukšķināšana, bet jāatzīst kā 4/4 es jau lēcu kājās no sajūsmas par katru iegūto punktu, tā ka Annai blakus sēdošā kundze visu laiku uz mani ar ļaunu aci glūnēja!

Pēc 3/4 aizgājām nokārtot darīšanas, bet atnākot atpakaļ zālē vairs nespējām atrast savas vietas!:D

Bet paldies Dievam to pamanīja mūsu čomi, un skaļi saucot :"meitenes mēs esam šeit" kā arī sparīgi mājot, deva ziņu kur mums jānokļūst!

Kāpjot augšā pa trepēm saņēmām dusmīgu izsaucienu : "Nu cik var staigāt!" kā arī puišu teikto : "tikai neapgāziet aliņus", pēc šiem starpgadījumiem laimīgi tikām atpakaļ uz savām vietām!

Tālākā spēle bija diezgan saasināta it sevišķi pēdējā minūtē, ask zaudēja, tāpēc tika izdomāta izcila stratēģija - ask savāca 5 sodus(bija vajadzīgi tikai 2, kurus ieguva Ernests Kalve, tādejādi pats sev nopelnot 5 sodus, un tika izslēgts no spēles), par katru nākošo pārkāpumu bija jāmet sodiņi. Ask veicās, jo metot sodus tikai viens no diviem iekrita. Pēc visa šitā bumba bija ask, bet viņi zaudēja par 2 punktiem un bija atlikušas vairs tikai kādas 10 sekundes.

Apspriežoties ar jaunajiem draugiem (puišiem kas sēdēja blakus) secinājām, ka bumba tiks padota Sandim Valteram, lai viņš mēģinātu realizēt trīnīti, tādejādi vinnējot maču ...

BET bumba trāpīja pa stīpu, man jau šķita ka vairs nav nekādu cerību, LĪDZ Raitis Grāfs noķēra atlēkušo bumbu un iemeta divpunktnieku.

Rezultāts neizšķirts - > jāspēlē vēl 5 minūtes!

šajā papildlaikā biju kā uz viļņa, lēcu kājās, situ plaukstas, nervozēju un vēl citādi izrādīju savas emocijas.

Spēle beidzās ar 86:77!

Ask UZVARĒJA!:))

jau cēlāmies kājās lai dotos prom, kad beidzot ierunājās blakus sēdošā sieviete :"Nākošreiz sēdiet pareizajā vietā un netraucējiet faniem!"

nē nu paldies par uzbraucienu, bet nekas manu prieku nespēja sabojāt, pat viņas teiktais!

Pēc spēles sapratām, ka līdz autiņam vēl kādas 2h, tāpēc nolēmām nofočēties ar Sandi Valteru!:))

gaidījām kādas 20 min, kamēr viņš pārģērbas, un tad tikām pie bildēm!

Nekad nebiju domājusi, ka tik tiešām man tāda kādreiz būs - bet sapņi dažkārt piepildās!

atpakaļ ceļā tikai runāju par spēli un Sandi!:) UN paldies Annai, kas mani izturēja!

19. martā brauksim vēlreiz!

Tā ka saturieties!:))

Un nepavisam nenožēloju, ka aizbraucu!

Man drīzāk žēl to, kas šo spēli neredzēja!;)