Plāni

Jauns gads, kas nozīmē jauni plāni. Šogad gan tie būs stipri atšķirīgāki par iepriekšējajiem.
Runājot par sportu, ierasti bija pavadīt gandrīz katras brīvdienas skrienot pa mežiem, šogad tā laikam nebūs. Esmu nu jau tik veca, ka turpmākos 15 gadus startēšu vienā nemainīgā vecuma grupā, jo juniores gadi ir beigušies. Tas nozīmē, diemžēl, ka attiecīgi dalības maksa krietni būs lielāka nekā pierasts. Tomēr pamest šo sportu nav iespējams, vienīgi jāpiedomā pie sacensību izvēles.
Pagaidām manā blociņā ir ieraksts par dalību Jukolā-Venlā. Ceru vienīgi, ka šogad slimības no manis izvairīsies. Pa lielam noteikti šogad spiedīšu vairāk uz stafetēm, nevis individuālajiem startiem, jo komandas meitenes mums ir lieliskas, un stafetes tomēr ir interesantākas.
Doma ir šogad pievērsties netradicionālajiem sporta veidiem, ar piedzīvojumu sacensību piegaršu.
Mani jaukie, foršie grupas puiši ir gatavi piedalīties "Stipro skrējienā 2014", kas nozīmē, ka 4. maijā būšu ar dubļiem matos un iespējams dūņām mutē, bet vismaz ar prieku sejā (cerams). Būtībā atkāpšanās ceļa vairs nav, jo komanda "SuperEvilBlackNinjaTigerSparkSharkZ3000" ir pieteikta, atliek tikai sagatavot aksesuārus!
Vēl viens nozīmīgs datums manā plānā ir 11. aprīlis, kad došos apraudzīt Kasparu un Londonu, un ceru tur sagaidīt pavasari. Vēl tikai jāizdomā tūrisma maršruts.
Gan jau būsi arī citi plāni, bet pagaidām šie ir svarīgākie.

Thoughts

27. janvārī jutos priecīga, prātā šaudījās daudz un dažādas domas, šķita, ka ir nepieciešams kādam par to pastāstīt. Bet kuram? Un vai tiešām gribās? Jo kā reiz man kāds teicis, par tavu prieku citi skauž vai tas viņus neinteresē, bet par nelaimi priecājās. Tādi nu mēs latvieši laikam esam. Varbūt arī neizlēmības dēļ tas notiek šeit, manā elektroniskajā dienasgrāmatā, kurā ieraksti nu jau paradās ļoti reti, un kuru iespējams neviens vairs nelasa, jo nav jau ko.
Ir bijuši brīži, kad ir vēlme šeit kaut ko iemest, bet tad parasti uzrodās mans draugs slinkums un saka, ka gan jau vēlāk to arī var izdarīt, tā nu šis vēlāk nekad nepienāk.
Jaunā gada sākums nu jau pēdējos gados man visvairāk asociējās ar sesiju - mazo, ļauno briesmonīti, kuram par katru cenu jātiek garām. Šogad jau pieminētā drauga slinkuma dēļ šis process bija parasti pēdējā brīža darbs. Cerams visus savus "haļavas" krājums nebūšu iztērējusi savas neapdomības dēļ. Bet mazais briesmonīts ir pieveikts un trīs pēcsesijas brīvās dienas jau arī ir aiz muguras. Jāsaka, ka tā miera sajūta ir lieliska.
Tieši pēdējā diena pirms jaunā semestra bija 27. datums jeb mana vārda diena. Lielāko daļu dienas laiskojos pa māju, pie kamīna pufā, ik pa brīdim piemetot malku. Es parasti pie sevis domāju, ka svētki jau nekas tāds ļoti liels un īpašs nav, līdz pienāk īstā diena - jo patiesībā tās sajūtas, saņemot kaut vienu apsveikumu, ir brīnišķīgas, bet tad, kad tas notiek visas dienas garumā vienkārši neaprakstāmas, it īpaši, ja sveicieni ir negaidīti. Arī no rīta, kad saldi guli un māsa skaļi kliegdama iebrāžas istabā, lai novēlētu daudz laimes, ir patīkami. Ja ne tajā brīdī, tad vakarā noteikti.
Laikam jau lielākais paldies par šo dienu jāsaka maniem vecākiem, jo viņi taču izvēlējās manu vārdu. Un vārds kā ļaudis runā, nosaka tavu personību. Šeit nedaudz arī par manu vārdu:

Vārda Ilze nozīme un skaidrojums: Pirmais tips. Alkst miera, jo ir nelīdzsvarota. Var smaidīt un raudāt, nespēj izbēgt no vājuma mirkļiem. Neanalizē sevi, ļaujas impulsiem. Nelabojama egoiste.
Otrais tips. Aprēķina dāma, ar iztapīgu smaidu iekaro partneri, bet acīs viņai zvēro niknums, ja upuris slīd ārā no rokām. Godkāre un pašapziņas pakāpe var izaugt pat vairāku kilometru garumā.
Trešais tips. ģimenes sacementētāja, gudra, intelektuāla, māk gaidīt un necenšas ko mākslīgi uztiept. Ilzei ir ļoti plaša dvēsele.
Ceturtais tips. Maiga, sievišķīga, reizēm gan apmaldās aizraušanās labirintā, toties māk veidot savu likteni. Arī talanta klātbūtne krāšņo Šīs Ilzes variantu.

Palasot šos tipus varu saskatīt līdzību ar savu raksturu, bet patiesībā pašai par to ir grūti spriest, labāk cilvēka raksturu spēj novērtēt citi.
Iesācies ir arī jaunais semestris universitātē, kurš solās būt darbietilpīgs vai pat vēl vairāk. Toties slinkums samazināsies brīvprātīgi piespiedu kārtā, kas ir pozitīvi.
Dzīvosim un redzēsim, kas tālāk...