Viss jau bija izlemts - braukšu kaut vai viena! 
No Cēsīm izbraucu 13:10, kad biju ieradusies Valmierā kādu stundiņu pastaigāju pa Valletu, bet pēc tam lēnām čāpoju uz halli, kur satikos ar Annu.
Tā kā bija atlikusi vēl aptuveni stunda tur pat vietējajā kafenē iekodām pustdienas - hot dogus.
Tā kā mums bija skolēnu apliecības tad iekšā tikām pa brīvu, apsēdāmies diez gan labās vietās un sākām gaidīt spēli.
Jāpiebilst, ka vienā pusē mums blakus apsēdās 6 puiši (23 gadīgi), bet otrā sieviete ap 40!
Sākās spēle - sākumā vadībā izvirzijās ask, bet jau otrajā ceturtdaļā valmierieši. Abas komandas bija vienlīdz spēcīgas.
Jau pēc pirmajām minūtēm ar Annu sapratām, ka nesēžam pareizajās vietas, ask fani bija tikai vienās tribīnēs un vēl pie tam otrā pusē!:o
nu nekas! sanāca noklausīties blakus sēdošo puišu sarunas, tā ka jau otrajā ceturtdaļā mēs bijām 8 ask atbalstītāji starp dažiem simtiem valmieriešu!
Sākumā manas ovācijas bija plaukšķināšana, bet jāatzīst kā 4/4 es jau lēcu kājās no sajūsmas par katru iegūto punktu, tā ka Annai blakus sēdošā kundze visu laiku uz mani ar ļaunu aci glūnēja!
Pēc 3/4 aizgājām nokārtot darīšanas, bet atnākot atpakaļ zālē vairs nespējām atrast savas vietas!:D
Bet paldies Dievam to pamanīja mūsu čomi, un skaļi saucot :"meitenes mēs esam šeit" kā arī sparīgi mājot, deva ziņu kur mums jānokļūst!
Kāpjot augšā pa trepēm saņēmām dusmīgu izsaucienu : "Nu cik var staigāt!" kā arī puišu teikto : "tikai neapgāziet aliņus", pēc šiem starpgadījumiem laimīgi tikām atpakaļ uz savām vietām!
Tālākā spēle bija diezgan saasināta it sevišķi pēdējā minūtē, ask zaudēja, tāpēc tika izdomāta izcila stratēģija - ask savāca 5 sodus(bija vajadzīgi tikai 2, kurus ieguva Ernests Kalve, tādejādi pats sev nopelnot 5 sodus, un tika izslēgts no spēles), par katru nākošo pārkāpumu bija jāmet sodiņi. Ask veicās, jo metot sodus tikai viens no diviem iekrita. Pēc visa šitā bumba bija ask, bet viņi zaudēja par 2 punktiem un bija atlikušas vairs tikai kādas 10 sekundes.
Apspriežoties ar jaunajiem draugiem (puišiem kas sēdēja blakus) secinājām, ka bumba tiks padota Sandim Valteram, lai viņš mēģinātu realizēt trīnīti, tādejādi vinnējot maču ...
BET bumba trāpīja pa stīpu, man jau šķita ka vairs nav nekādu cerību, LĪDZ Raitis Grāfs noķēra atlēkušo bumbu un iemeta divpunktnieku.
Rezultāts neizšķirts - > jāspēlē vēl 5 minūtes!
šajā papildlaikā biju kā uz viļņa, lēcu kājās, situ plaukstas, nervozēju un vēl citādi izrādīju savas emocijas.
Spēle beidzās ar 86:77!
Ask UZVARĒJA!:))
jau cēlāmies kājās lai dotos prom, kad beidzot ierunājās blakus sēdošā sieviete :"Nākošreiz sēdiet pareizajā vietā un netraucējiet faniem!"
nē nu paldies par uzbraucienu, bet nekas manu prieku nespēja sabojāt, pat viņas teiktais!
Pēc spēles sapratām, ka līdz autiņam vēl kādas 2h, tāpēc nolēmām nofočēties ar Sandi Valteru!:))
gaidījām kādas 20 min, kamēr viņš pārģērbas, un tad tikām pie bildēm!
Nekad nebiju domājusi, ka tik tiešām man tāda kādreiz būs - bet sapņi dažkārt piepildās!
atpakaļ ceļā tikai runāju par spēli un Sandi!:)
UN paldies Annai, kas mani izturēja!
19. martā brauksim vēlreiz!
Tā ka saturieties!:))
Un nepavisam nenožēloju, ka aizbraucu!
Man drīzāk žēl to, kas šo spēli neredzēja!;)
