piii

Jūs smagi maldāties, ja domājat, ka ļaunāk vairs nevar vienkārši būt! Living in the hell right now! Listen to this.

I wish...

Vēljoprojām nekas nav kristālskaidrs un tas mani vienkārši beidz nost! Es vēlos kaut viss notiktu daudz ātrāk!

18.11.2011. un vēlāk

Pavidu kā Eva teica emo rakstiem būs arī šis, nedaudz priecīgāks. Tātad 18. novembris nav tikai LR dzimšanas diena, bet arī Sandras, un tā kā viņai nekas cits nemaz neatlika, bija vien mani jāaicina svinēt ar viņu kopā! :D Plāns bija sekojošs: 1) Tikt no rīta uz Straupi, pēc tam ar Sandras vecākiem un Ievu uz Rīgu. Jau pirmais punkts nebija sekmīgs. Aizgulējos un nokavēju autobusu, tāpēc braucu līdz Sēnītei, kur pusstundu salu, un tad jau laimīgi siltā mašīnā. 2) Paēst brokastis, kurām protams mājās nebija laika, doties uz Alfas veikaliem un "Rītausmas" 1. daļu. Jāpiebilst, ka līdz šim laikam jau biju labi pārsmējusies. 3) Doties uz Rīgas centra veikaliem > veiksmīgi pirkumi, ja nu kas. 4) UN protams iekarot Ze Donats. LR dz.d. veltītie bija patiešām gardi. 5) Satikt sen neredzētus cilvēkus - ček! 6) Saēsties un doties skatīties salūtu, protams, 1h salt Daugavas malā, lai itkā ieņemtu labākās vietas. 7) Un tomēr dienas nagla bija nokļūšana atpakaļ no centra uz Juglu. Pieminiet manus vārdus - nekad neaizmirsīšu tās daudzās daudzās minūtes un daudzos daudzos cilvēku pūļus. :D paspēju pat pielipt pie maza puisīša burtiskā nozīmē. 8) Šis punkts būs veltīts speciāli Sandras mammai, kas šo dienu būtībā izcēla. ;) Tā arī 18. novembris beidzās, Sandrai palika Sweet 16 un mēs ātri vien atlūstot bijām atpakaļ Straupē. Pozitīvi uzlādēta aizmigu Ievas gultā, kur arī pamodos pēc aptuveni 10h. Un tad man bija aptuveni 3h Šķesteru ģimenes stilā > man patika! ;) Kam sekoja brauciens mājās apceļojot gan Rozulu, gan Raiskumu. Un tad jau mājas mīļās mājas. Protams, lai mani pamodinātu nākošajā rītā māsa un Ondrejs izstrādāja velnišķīgu plānu: atvēra manas istabas logu un ieslēdza mašīnas signalizāciju, tie, kas zina manu istabas atrašanās vietu sapratīs, ka tas ir gandrīz vai tas pats, kas gulēt blakus mašīnai. Bet tā kā es vēl joprojām necēlos, sāka stiept mani ar matračiem uz virtuvi. Un tad sekoja šis dialogs > Mamma: Nāc ēst brokastis! Es: Es jau nāku! (tajā pašā laikā mani mēģina izdabūt laukā pa durvīm) Mamma: Jā, es to redzu! (smejas) Kopumā: Brīvdienās daudz pārdomu, bet pavidu tām arī laiks smiekliem. ;)

Esmu dzirdējusi, ka Ziemassvētki esot piedošanas laiks, ceru, ka man viņi iestāsies agrāk kā citiem.

for now

Stay true to your ♥!