28.07.13.

Laiks kaut kā ir ļoti ātri paskrējis, vismaz paskatoties kalendārā ir redzams, ka ar vienu kāju tūlīt būsim augustā.
Kopš pēdējā ieraksta arī krietns laiciņš pagājis. Tad vēl biju ieslīgusi sesijas virpulī un cerēju uz sekmīgu vērtējumu būvķīmijā. Katrā gadījumā sesija izvērtās pietiekami kvalitatīva, lai varētu nākamajā semestrī droši skatīties Bulavam acīs!
Sesijas beigas nosvinēju ripinot bumbas un gāžot ķegļus kopā ar Cakiju un Midžiju.
Nepagāja pat 24h pēc pēdējā eksāmena, kad uzsāku strādāt. Varu laimīgi teikt, ka esmu viena no uzņēmuma WOLF SYSTEM SIA darbiniekiem, kaut vai tikai līdz septembrim. Nemaz tik bieži negadās tā, ka cerot uz kaut ko labu, tu saņem kaut ko 100x labāku.Varētu teikt, ka nedaudz esmu iemīlējusies savā darbā, un kā gan citādāk varētu būt, ja:
1) man ir foršs boss;
2) 2 forši šefi;
3) izcili kolēģi visādās jomās;
4) katru nedēļu vismaz vienu reizi birojā ir kūkas, saldējumi, augļi u.tml. gardumi;
5) esmu samācījusies gudri runāt, izmantojot būvniecībā sastopamus jēdzienus;
6) objektos arī paviesojos samērā bieži;
7) gandrīz katru dienu iemācos kaut ko jaunu un noderīgu, nevis teoriju bez praktiskās daļas;
8)  un mīnusus pat īsti iedomāties nevaru.
Reāli nav pat iespējams atstāstīt visus jautros mirkļus no biroja dzīves, bet prātā tie vēl ilgi paliks. Viens nu ir skaidrs, latiņa ir uzlikta pietiekami augstu.
Un nav jau arī tā, ka tikai strādāju.
Pa vidu bija arī pavēsa un dubļiem, purviem, žampām pilna Kāpa.
Ļoti perfekts pasākums bija Radziņa rīkotā sanākšana, iesākumā pie jūras, pēc tam peintbola laukumā un pirtī un nobeigumā Katrīnbādē, kur nosvinējam arī Didzim dzimšanas dienu.
Pabiju arī ļoti skaistās kāzās.
Un šajās brīvdienās apmeklēti pirmie pilsētas svētki. Ļaužu pilnas ielas, kas tiešām priecēja manas acis. Vakara gaitā satikti sen neredzēti cilvēki, kuri vakaru/nakti padarīja neaizmirstamu. Vislielākais paldies manam mīļākajam...deju partnerim, burvīgajam un vienkārši lieliskajam pārītim (jā jūs Arta), Imim par "izklaidi", un visiem citiem. Mājās pārrados, kad gaisma jau bija uzlēkusi un Mārtiņa bikses sašūtas. Īsumā -lielisks pasākums.
Ko tagad? Tagad itkā esmu saņēmusies un pieveikusi pirmo oficiālo treniņu saistībā ar personīgo treniņplānu! Mērķis itkā ir, jācer, ka gribasspēks kaut kur arī ir!
Lai veiksmīga turpmākā nedēļa!

10.06.2013.

Tā jau laikam ir, jo agrāk pieceļas, jo vairāk var padarīt. Šodien pabūts gan pie zobārsta, gan "darba intervijā", oma apmeklēta un būvmehānika biku paņemta priekšā.
Saldumi arī šodien nav aiztikti, un pirmie vingrojumi pieveikti.
Patlaban vasara solās būt interesanta.

09.06.2013.

Diena pavadīta lielākoties jautrā garastāvoklī. Un kā gan nē, ja daļu dienas jābēg no brālēna ar skrūvgriezni rokās. Kā arī varēju pašoferēt Balvi-Cēsis, vismaz braucot pie stūres neuznāk miegainums. Bet tagad nododos kāju mērcēšanai ļoti skaistas krāsas šķidrumā.
Vēl saules pilnu šo dienu padarīja junioru izlases atlases rezultātu uzzināšana. Nē, pati šajā sarakstā netiku iekļauta, bet ne jau tikai es vien. Emocijas gluži kā Naurim uzzinot ekonomikas eksāmena rezultātus!
Šis tas pēdējās dienās ir prātā pārdomāts, un ir vismaz iecere ar rītdienu kaut ko mainīt savā dienas rutīnā. Bet kā tas tiks īstenots un cik ilgi, pilnīgi nav nojaušams. Katrā gadījumā pārmaiņas man esot vajadzīgas - dažādos veidos.

Kā redzams jau esmu atsākusi piefiksēt savas domas un aktivitātes. Tas tikai uz labu!

08.06.2013

Diena iesākās diezgan pozitīvi. Viss sākās ar brālēna pamodināšanu/nobiedēšanu, kā rezultātā pati sabijos un vēl tiku sagūstīta uz pāris minūtēm. Turpinājumā sekoja brauciens Rīga-Balvi, lielākoties atrodoties bezsamaņā. Jokojoties tēta brālis teica, ka reizēs, kad iekrācos, esam gandrīz avarējuši. Upsī.
Pat vēl nebijām kārtīgi sanesuši mājā iekšā mantas, kad jau sēdējām pie pusdienu galda un protams ēdām.
Pēc maltītes varēju papriecāties jeb pašoferēt gan uz pilsētu, gan uz kapiem. Pirms kapusvētkiem vēl aizbraucām savākt otru brālēnu līdz Bērzpilij. Uzsākot braucienu biju tīri moža, bet atpakaļ ceļā jau atkal sāku klanīties. Stundu pirms kapusvētkiem nolēmu iet pagulēt, kas beidzās ar to, ka nogulēju kapusvētkus un pirmo pusi no svētku maltītes. Katrā gadījumā kapusvētkos šodien esot runāts par svētajiem un to, ka vajadzīgs vīru kora papildinājums. Ģimenes secinājums Nr.1 : nākamgad jāierodas vīriem melnos uzvalkos ar grāmatu rokās, lai mācītājs būtu manāmi pārsteigts. Secinājums Nr.2 : Līdz nākamā gada kapusvētkiem man ir jāatrod puisis, galvenie nosacījumi - ir melns uzvalks un grāmata. Cerams nebūs parāk grūti to dabūt gatavu. Sasmējos.
Mani dienas secinājumi: 1)Jutos nedaudz sagurusi; 2)Bija karsta diena; 3)Ģimenes humors nav zudis; 4)Diena, kad padarīju neko!

Zvirbulis aizlido!

Visiem zināms, ka slavenākais putns drīz dosies tālākā ceļā uz aizokeāna zemēm. Tāpēc vienkārši nevarēja izrādīt necieņu un neierasties uz atvadu ballīti. Jāsaka godīgi, ka prognozes nebija tās labākās, jo kodola 66%    apsievojušies, Sandra Čehijā, Kusa Siguldā, Kļaviņš arī nezināmu iemeslu dēļ nevarēja ierasties... kas nozīmē, ka viesi pilnīgi sveša publika. Tomēr pateicoties cilvēku dažādībai bija diezgan teicams vakars, pat varēja parunāt ar somu pilotu. Tagad agrā rīta stundā paveras jauks skats uz pārgurušiem cilvēkiem, bet es pietiekami moža gaidu transportu, lai dotos uz Balvu pusi.
Rīcības plāna nākamais punkts ir skaidrs - kā ieteica kāds, jāsakopo domas vienā virzienā, to arī centīšos realizēt, neskatoties uz to, ka patlaban to izdarīt ir pietiekami grūti.
But life goes on! You know...

es tu viņš viņa

Pēdējās 30h pavadītas pietiekami jauki atpūšoties un runājoties. Bet tas lika nedaudz aizdomāties par pāris lietām. Tomēr nesūdzos, jo ātrāk pielec lietas būtība, jo labāk, neskatoties uz to, cik skarbi patiesība līdz manīm ir nonākusi!

Viens no piedzīvotajiem prieka brīžiem.

Apaļie 20

19. maijs parasti ir saulaina un jauka diena, gluži kā šodiena.
Esmu nodzīvojusi jau 1/5 gadsimta un iekāpusi trešajā gadu desmitā jeb šodien man apritēja tieši 20 gadi.
Jāsaka, ka, lai sagaidītu šo dienu, neskaitīju atlikušās dienas jau 30 dienas pirms, tam vienkārši nebija laika manā dienas kārtībā. Tāpēc arī nekāds "to do before 20" saraksts nebija, kā rezultātā nekas traks netika pasākts. Un tomēr tas tiks mainīts visticamāk līdz nākamajam gadu maiņas laikam.
Bet vairāk par šodienu! :)
Aptuveni 5 no rīta mani pamodināja saules stari, kas manī neraisa nepatīkamas emocijas, vairāk gan rada pozitīvismu un smaidu sejā. Mierīgi turpināju gulēt tālāk.

 Ap pulkten 7 dzirdēju kādu lavāmies manā istabā iekšā, protams, sākumā klusi gulēju un tad pēc brīža pagriezos uz otra sāna ar ņurdienu. Reakcija kā jau gaidīju, kaut kas tika nomests istabas vidū un kāds/kāda izskrēja no istabas. Palūkojos un tur šis te

 Tad es apsvēru domu par celšanos un tā arī izdarīju. Smaidīgā rīta bilde!

 Turpinājumā ieturēju brokastis

 Kamēr dažs labs skatījās multenes. :D

 Un tad māsa nelika mieru, tāpēc atvēru dāvanu, un jā man ir mēbeļu papildinājums istabā! Lai beidzot ir mazāk bomzīgs izskats.

 Un šeit arī ģeniālā apsveikumu kartiņa.

 Tālāk ceļš veda uz Igauniju, kur kā skatītāji paviesojāmies Baltijas čempionātā.

 Tur gāja visādi, tiku pie dāvanām, igauņu karodziņš no Timo, ēdiens no Sarmītes, no Lauri klientus.! Saule arī palutināja manu ķermeni ar sarkano krāsu. Un tad vēl tā skriešana no pēdējā punkta uz skatītāju, un no skatītāja uz izcirtumu,un tad atkal viss no jauna.
Katrā gadījumā, sagaidījām izlases galvenos finišus, kā arī tēti un devāmies mājās. Kur nosvinējām to 19. datumu. Un lūk arī mana pašgatavotā siera kūka. Nejaušības pēc arī mazie Ogres sportisti pie tās tika.

 Vēlāk šaurākā ģimenes lokā arī bija mazās svētku vakariņas ar manis uzsaukto kolu jeb saglabāto v/d dāvanu!

 Un patlaban izbaudu savu jauno segu attiecīgā izmēra gultā. Tagad jau nu nekas netraucēs mani saldi izgulēties. Like a princess!

 Kopumā diena ļoti, ļoti jauka. Saņemti neskaitāmi zvani, sms un cita veida apsveikumi. Kā arī kādu prieka devu centos aizsūtīt arī citām personām, kas to pelnījuši. Labprāt būtu ar vienu no viņiem parunājusi, bet jāļauj arī cilvēkam atpūsties. Rīt iespējams!
Tātad par tālāko... Esmu iecerējusi kārtīgi nosvinēt savu 21. dzimšanas dienu, jo tad itkā jākļūst pieaugušai. Bet tikai itkā. Tāpēc taps arī tā "to do before 21" liste. Tad jau manīs, ko visu no šī te paveikšu. Bet doma ir, atliek tikai realizēt!
Un negatīvais, lai paliek ārpus šī raksta.

Vīra meklējumi 2013

Ar Sandru meklējām man vīru caur ODB.
Lūk viņas izvēlētais Top5 man (secība jaukta):
Rolands Blumbeks
Dāvis/Jānis Sārs
Mikus Zvirbulis
Valters Āboliņš
Edgars Sparāns
Itkā vēl par māti nav vēlēšanās kļūt, bet piedāvājumi tiks izskatīti
p.s. Nav obligāti jāuztver nopietni!

Līdz martam

Gads ir ļoti ātri ieskrējies, divi mēneši jau garām un par pēdējiem jaunumiem neesmu neko rakstījusi.
Tātad janvāra beigās nosvinēju savu vārda dienu - divreiz. Dabūju dāvanas un puķes!

Pabiju arī skolā un saņēmu K.Ulmaņa medaļu apbalvojumā "Absolvents". Un, jā, Jānis Rozenbergs ir foršs!

Pasākuma laikā gan gadījās ķibele ar ogļu nokļūšanu zem grīdas seguma, bet saimnieks visu kontrolēja > https://twitter.com/viinetaa/status/298100486937145344/photo/1
Februāra sākumā nosvinēju māsas vārda dienu - atkal divas reizes!
Biju arī uz DACVĢ žetonvakaru, kur satiku savas čiepas!

Biju arī ar ģimenīti pārgājienā ar slēpēm.

Un galu galā bijām Haanja uz ziemas sporta spēlēm! Fočējos ar puišiem!

 Un Bobo!

 Un māsu!

 Un Lauri krūzīti, jo bijām Sildu ģimenes mājoklī!

Vēl jau arī mācos. Īpaši patīk būvmehānika, bet par to vēl vairāk pats Bulavs!
That's all for now!

24.janvāris

Sesija beigusies, un izbaudu pēdējās brīvās dienas pirms nebūsTevdzīves perioda!
Un šodiena tomēr bija lieliska, tāpēc arī raksts par to!
Pirmā pamošanās reize ap plkst. 9, Edgars: Nebūs! (jeb atceļam pārgājiena plānus arī šodien) un izlien no gultas. Es turpinu gulēt, līdz mani izbiedē zvans 10:15 no omas. Oma: Jūs brauksiet šodien pusdienās? Es: Om, es vēl guļu!! Tad seko bļāviens pa visu māju, jo slinkums piecelties : EDGAR! Tā kā nevaram vēl izlemt, norunājam atzvanīt. Turpinājumā, kamēr piesakos omai uz pusdienām, tieku izvilkta no gultas - burtiski! Tālāk seko aša saģērbšanās pusmiegainā stāvoklī un ap 11 jau sēžu pie omas, kamēr Edzis taisa treniņu. Vispirms ar omu pasatījāmies Tv, tad šiverējām pa virtuvi. Omas dienas meistarstiķis bija: "Kādas puķes tu svētdien gribēsi? Vecas? Sakaltušas?" Sākumā dzirdēju puķu vietā kūkas (no way!), tad pārprasīju, un teicu, ka derēs arī tādas! Pēc 1 pa durvīm ieveļas Edža un saka, ka pārgājiens tomēr būs. Sākumā slinkums protestēja, bet reāli jau nebija izredžu palikt mājās, tā pat kā no rīta palikt gultā! Labi paēduši un omas kritizēti, par nīkulīgo ēšanu (protams), devāmies mājās. Piemetām pilnu krāsni ar malku un atkal prom. Izeju ārā, Edzis tāds biku šokēts/pārsteigts. Izrādās, ka tikko pagalmā izbraucis mersedes, uzmetis saulīti un aizbraucis prom. Un man likās, ka tā skaņa ir no tā, ka viņš uzgāzē, lai mani pasteidzinātu!
Braucam iekarot šo te:

Punktā 1. tiek novietota mašīna. Uzvelkam zābakus, izvelkam slēpes, pamīlinamies ar Krustkalnu māju kaķi un dodamies ceļā.
Pirmā pieturvieta Zvārtes iezis (līdz šodienai domāju, ka ir Zvārtas)!
Tālāk pa taku, sākumā gan slēpes jānoņem, jo tik stāvs, ka pat grūti ar kājām uzkāpt, un man jau likās, ka būs pārgājiens ar slēpēm (padusēs)! Tālāk gan ceļu veicām uz slēpēm, garām Cipara garadarbam un citiem brīnumiem. Jāsaka, ka nebijām pirmie trakie, jo kāds jau bija pirms kāda laika tur braucis. Un jāsaka, ka slīdēja diez gan ideāli. Bija arī sarežģītākas vietas, pārkrituši koki un taciņa tieši gar kraujas malu, tiltiņi, kāpnes, stāvi kalni. Bet pa vidu tomēr ģeogrāfs nevarēja atteikties no bilžu uzņemšanas.

Punkts 2. nozīmīgs ar to, ka bija neliels nobrauciens uz leju, kura beigas īsti nevarēja redzēt. Sākusi braukt lejā pamanīju, ka pāri pārkritis koks, mēģināju nobremzēt, reizē sakot Edžam par koka esamību. Bet viņš tikai turpināja purināt sniegu man virsū no tuvējām eglītēm. Tas beidzās ar kritienu, protams. Paņēmu un nokritu uz sāna, lai nesalauztu slēpes vai neizdarītu ko citu stulbu.
Pa lielo ceļu veiksmīgi atgriezāmies sākuma vietā pie mašīnas. Un nez kas mūs tur sagaidīja, protams mūsu minčuks! :) Tāds pavisam mīlīgs un patīkams - strap citu meitene - pārbaudījām! Ir arī izlemts viņu kaut kad nozagt!

Minčuks pat padzīvojās pa mašīnu, arī pēdējā brīdī, kad bijām iekāpuši, un Edža grasījās taisīt ciet durvis, minčuks ierausās iekšā pie pedāļiem! Nācās vien aiz čupra izlikt viņu ārā. Cerams neapvainojās!

Braucām mājās, domāju, ka pacilātā garastāvoklī.
Tad sākās kopīgā saldā gatavošana. Uzticēju Edžam saspaidīt biezpienu, es tikmēr saputoju saldo krējumu, un sāku izmisīgi meklēt cukuru, neatradu, vienīgi tik cik cukurtraukā (izrādījās, ka cukurs ir - zem izlietnes - bet kurš gan Tur meklētu). Visu samaisījām un ielikām ledusskapī! Edgars devās vakara treniņā pa piemājas trasi, es tikmēr turpināju gatavot vakariņas, sanesu malku un uzvārīju ķiršu ķīseli ( protams, bija zvans omai)! Ar domu, ka Edgars pēc treniņa brauks mājās, pagatavoju viņam vakariņas atsevišķi. Pēc dušas uzreiz varēja ķerties pie ēšanas. Galu galā, bija jāpaliek ilgāk līdz vecāki pārradās. Paskatījāmies Tv līdz viņi ieradās, vēl paēdām kopīgi saldo, daži 2x!!! Dabūju  arī dāvanu, pirms Edža devās prom.

Un vispār, man šķiet, ka viņš iekrita vecāku izliktajos slazdos. Bet tad jau manīs, kurš nākošnedēļ taisīs viņiem vakariņas! :D
Jāsaka, ka šodien bija laba diena, pateicoties Edgaram, kā dēļ viņa vārds šeit parādījās bieži (ļoti).
Tāpēc, PALDIES! :)

2012. gada rezumē

Skatos, ka daži vēl pa laikam ieskatās šajā saitē, ar cerību kko atrast! Nu iespējams tagad tā nebūs veltīga laika izšķiešana!
Un, jā, esmu vēl dzīva!
Un šeit varēsi uziet kaut kādu puslīdz sakarīgu mana 2012. gada apkopojumu.
Mēģinot atcerēties pagājušo gadu, sapratu, ka tajā daudz kas darīts gan pirmo reiz, gan pēdējo!
Gads iesākās patīkami, par ko liels paldies Kristapam! Lai arī pati visu sačakarēju, kā vienmēr!
Martā piedzīvoju savu 1. žetonvakaru ar saviem iedomīgajiem klasesbriežiem, šķiet, ka arī pēdējo!
Gads nozīmīgs arī ar to, ka aprīlī 1. reiz apmeklēju leģendāro Purvciemu! Manā prātā tā vieta izskatījās 1000 reižu sliktāk kā patiesībā ir! Neatgriezties tur nav iespējams.
Aprīlī 1. reiz skrēju Cēsu skrējienu, uzvarēju gan sevi, gan kalnus, gan citus!
Maijs nozīmīgs ar dzimšanas dienas svinēšanu, protams, kopā ar Meridiāns 40. dzimšanas dienu!
22. maijā mans 1. eksāmens.
Jūnijā 1. reiz sajutos gudra jeb fizikas eksāmens bija salīdzinoši veiksmīgs.
1. reiz Jukola (Venla) nebija mans gada labākais mačs.
Pirmo un pēdējo reizi pabeidzu vidusskolu.
Pirmo reiz biju uz Kusas dzimšanas dienu - emm dāvana jau top, ja nu kas!
Pirmo reiz izvēlējos studēt to, ko pati gribu ( vsm pati izvēlējos) jeb pieteicos studiju programmai iekš RTU.
Pirmo reiz iegāju Āzenes 16. ēkā jeb RTU Būvniecības fakultātē.
Pirmo reiz sajaucu trolejbusu ar autobusu jeb samaldījos Rīgas satiksmes džungļos!
Pirmo reiz satiku savus grupas biedrus.
Nevar aizmirst Lč stafeti, kuru nosponsorēja kluba biedri! Numurs tiek glabāts!
Mans pirmais telpu-o, finālā netiku toties televīzijā gan!
Pirmā mežonīgā grupas ballīte, ne ar mani galvenajā lomā!

Gada pārsteigums: televizora iegāde
Gada ballīte: būvniekus nepārspēt
Gada personība: manā topā tomēr Edgars Bertuks
Gada notikums: automāta iegūšana fizikā
Gada priekšmets: Konstruktīvo būvmateriālu eksperimentālās pārbaudes - nav šaubu par to!
Gada mistērija: kā es spēju iekulties nepatikšanās?
Gada ēdiens: nu jau jebkas - studente, vienmēr izsalkusi
Gada diena: trešdiena - diena, kad aizbraukt pie māsas paēst
Gada sacensības: Lāčplēša kauss

Beidzās idejas, sen nav nekas šāds darīts + kā man kāds katru dienu atgādina, man esot īsa atmiņa!