Lč os ziemā!

mmm... Šķiet aizmirsies uzrakstīt kko par lč. Jāsāk jau laikam ar to, ka piektdien nebija jāiet uz skolu. :) Prieciņš, lai gan nokavētas tikai 5 stundas, no kurām 2 ir sporti un 2 vizuālās mākslas. Vēl lielāks prieks, ka beidzot manā klasē mācās kāds, kurš saprot kko no os. Tad nu Diors pievienojās šajā braucienā labprātīgi. Katrā gadījumā 3 lieliski pavadītas dienas. Personīgais slēpju sagatavotājs bija savos augstumos (pati arī šo to iemācījos no slēpju sagatvošanas). Nemaz nebiju gaidījusi tik augstus rezultātus. 1.diena - 2. no latvietēm, 5. kopumā. 2.diena - 1. no latvietēm (laikam jau tās vidējās distances ir manas mīļākās), 2. kopumā 3.diena - starts dāmu elites grupā, gandrīz iegūta 3. vieta. Kā jau minēju bija forši! Bet tagad laikam slēpītes būs jāliek mierā.! :)

funny

Šajā nedēļā uzzināju, ka visi darbi nav piemēroti sievietēm. Kā, piemēram, fiziski smagie - kurinātājs, kuram jāstumj smaga ķerra ar malku-, bīstamie darbi - regbijs, jo kurš gan 'vīrietis gribētu, ka viņa draudzene visu laiku atrodas slimnīcā dažādo traumu dēļ, bet, manuprāt, vislabākais piemērs ir par krabju ķērājiem. Droši vien daudzi nesapratīs šo rakstu. Tad nu lai skaidrāk jums taptu, varētu teikt, ka tā ir daļa no mana superīgā klasesbiedra x argumentētās esejas. Ar viņa atļauju skolotāja nolasīja x eseju visai klasei. Tad nu smējos līdz asarām. Būtu ielikusi visu tekstu, tikai x saplēsa savu eseju un izmeta miskastē, lai es to nevarētu paveikt. Tāpēc jums tas varētu nelikties fun, bet nu izdoma x ir laba. Ja man būtu jānovērtē tas darbs, x dabūtu lielu 10 !!

awesome /M.J.

es tā skatos, ka bikucīt sen tapis pēdējais ieraksts šajā blogā.

tad nu jāsaka, ka pēdējās nedēļas tādas miegainas, vienaldzīgas gandrīz pret visu, ar dažiem akcentiem - jautriem pasākumiem. Pārsvarā pār mani valda pelēcīgums.

Tātad pa šo laiku - gandrīz mēnesi - tika nosvinēta gan Gunčas, gan Solčas dzē dienas. Diez gan jautras ballītes ar iespēju pasmieties par citiem.

Skolā tagad zpd dienas sākušās, tā ka cerams no rītiem varēs pagulēt ilgāk.

Treniņi šķiet ir vienīgā lieta, uz kuru mēģinu neskatīties vienaldzīgi. Bet nu ir dienas, kad vnk nespēju sevi piespiest iziet uzskriet.

Šodien biju uz Saulkrastu sprintu. Negribās jau neko sliktu teikt, bet nu tās ŠPŪRES - šauras un ar kupenām gar malām. Laikam jau sūdzos, jo pārāk vāja esmu.

Bet nu vsp patika, jo varēja līdz jūrai aizšaut. :)

Izej jūras krastā un liekas, ka esi nokļuvis kkādā brīnumainā vietā. Viss vienādi balts, vnk awesome. Un sniegs tiiiiik daudz. Braucot mājās vnk biju pozitīvi uzladēta, līdz brīdim, kad sapratu, ka esmu pazaudējusi visu savu atslēgu komplektu. Camon šī ir jau kāda 4 reize, kad ko tādu pastrādāju. Vienā vārdā - stulbi.

Nu neko atbraukusi mājās devos gulēt - 4 stundu miegs un Ilze vēl jo projām nejūtas labi.

Šķiet, ka būs jāiet gulēt atkal.Nobeigumā dažas bildes no pozitīvās dienas daļas (pld Sandrai).