tad nu jāsaka, ka pēdējās nedēļas tādas miegainas, vienaldzīgas gandrīz pret visu, ar dažiem akcentiem - jautriem pasākumiem. Pārsvarā pār mani valda pelēcīgums.
Tātad pa šo laiku - gandrīz mēnesi - tika nosvinēta gan Gunčas, gan Solčas dzē dienas. Diez gan jautras ballītes ar iespēju pasmieties par citiem.
Skolā tagad zpd dienas sākušās, tā ka cerams no rītiem varēs pagulēt ilgāk.
Treniņi šķiet ir vienīgā lieta, uz kuru mēģinu neskatīties vienaldzīgi. Bet nu ir dienas, kad vnk nespēju sevi piespiest iziet uzskriet.
Šodien biju uz Saulkrastu sprintu. Negribās jau neko sliktu teikt, bet nu tās ŠPŪRES - šauras un ar kupenām gar malām. Laikam jau sūdzos, jo pārāk vāja esmu.
Bet nu vsp patika, jo varēja līdz jūrai aizšaut. :)
Izej jūras krastā un liekas, ka esi nokļuvis kkādā brīnumainā vietā. Viss vienādi balts, vnk awesome. Un sniegs tiiiiik daudz. Braucot mājās vnk biju pozitīvi uzladēta, līdz brīdim, kad sapratu, ka esmu pazaudējusi visu savu atslēgu komplektu. Camon šī ir jau kāda 4 reize, kad ko tādu pastrādāju. Vienā vārdā - stulbi.
Nu neko atbraukusi mājās devos gulēt - 4 stundu miegs un Ilze vēl jo projām nejūtas labi.
Šķiet, ka būs jāiet gulēt atkal.Nobeigumā dažas bildes no pozitīvās dienas daļas (pld Sandrai).
3 komentāri:
noteikti atslēgas palika kaut kur jūriņā.. ;[
lūdzu lūdzu.
man jau ar tā šķiet. :(
awesome!
Ierakstīt komentāru