Laiks kaut kā ir ļoti ātri paskrējis, vismaz paskatoties kalendārā ir redzams, ka ar vienu kāju tūlīt būsim augustā.
Kopš pēdējā ieraksta arī krietns laiciņš pagājis. Tad vēl biju ieslīgusi sesijas virpulī un cerēju uz sekmīgu vērtējumu būvķīmijā. Katrā gadījumā sesija izvērtās pietiekami kvalitatīva, lai varētu nākamajā semestrī droši skatīties Bulavam acīs!
Sesijas beigas nosvinēju ripinot bumbas un gāžot ķegļus kopā ar Cakiju un Midžiju.
Nepagāja pat 24h pēc pēdējā eksāmena, kad uzsāku strādāt. Varu laimīgi teikt, ka esmu viena no uzņēmuma WOLF SYSTEM SIA darbiniekiem, kaut vai tikai līdz septembrim. Nemaz tik bieži negadās tā, ka cerot uz kaut ko labu, tu saņem kaut ko 100x labāku.Varētu teikt, ka nedaudz esmu iemīlējusies savā darbā, un kā gan citādāk varētu būt, ja:
1) man ir foršs boss;
2) 2 forši šefi;
3) izcili kolēģi visādās jomās;
4) katru nedēļu vismaz vienu reizi birojā ir kūkas, saldējumi, augļi u.tml. gardumi;
5) esmu samācījusies gudri runāt, izmantojot būvniecībā sastopamus jēdzienus;
6) objektos arī paviesojos samērā bieži;
7) gandrīz katru dienu iemācos kaut ko jaunu un noderīgu, nevis teoriju bez praktiskās daļas;
8) un mīnusus pat īsti iedomāties nevaru.
Reāli nav pat iespējams atstāstīt visus jautros mirkļus no biroja dzīves, bet prātā tie vēl ilgi paliks. Viens nu ir skaidrs, latiņa ir uzlikta pietiekami augstu.
Un nav jau arī tā, ka tikai strādāju.
Pa vidu bija arī pavēsa un dubļiem, purviem, žampām pilna Kāpa.
Ļoti perfekts pasākums bija Radziņa rīkotā sanākšana, iesākumā pie jūras, pēc tam peintbola laukumā un pirtī un nobeigumā Katrīnbādē, kur nosvinējam arī Didzim dzimšanas dienu.
Pabiju arī ļoti skaistās kāzās.
Un šajās brīvdienās apmeklēti pirmie pilsētas svētki. Ļaužu pilnas ielas, kas tiešām priecēja manas acis. Vakara gaitā satikti sen neredzēti cilvēki, kuri vakaru/nakti padarīja neaizmirstamu. Vislielākais paldies manam mīļākajam...deju partnerim, burvīgajam un vienkārši lieliskajam pārītim (jā jūs Arta), Imim par "izklaidi", un visiem citiem. Mājās pārrados, kad gaisma jau bija uzlēkusi un Mārtiņa bikses sašūtas. Īsumā -lielisks pasākums.
Ko tagad? Tagad itkā esmu saņēmusies un pieveikusi pirmo oficiālo treniņu saistībā ar personīgo treniņplānu! Mērķis itkā ir, jācer, ka gribasspēks kaut kur arī ir!
Lai veiksmīga turpmākā nedēļa!
