Un šodiena tomēr bija lieliska, tāpēc arī raksts par to!
Pirmā pamošanās reize ap plkst. 9, Edgars: Nebūs! (jeb atceļam pārgājiena plānus arī šodien) un izlien no gultas. Es turpinu gulēt, līdz mani izbiedē zvans 10:15 no omas. Oma: Jūs brauksiet šodien pusdienās? Es: Om, es vēl guļu!! Tad seko bļāviens pa visu māju, jo slinkums piecelties : EDGAR! Tā kā nevaram vēl izlemt, norunājam atzvanīt. Turpinājumā, kamēr piesakos omai uz pusdienām, tieku izvilkta no gultas - burtiski! Tālāk seko aša saģērbšanās pusmiegainā stāvoklī un ap 11 jau sēžu pie omas, kamēr Edzis taisa treniņu. Vispirms ar omu pasatījāmies Tv, tad šiverējām pa virtuvi. Omas dienas meistarstiķis bija: "Kādas puķes tu svētdien gribēsi? Vecas? Sakaltušas?" Sākumā dzirdēju puķu vietā kūkas (no way!), tad pārprasīju, un teicu, ka derēs arī tādas! Pēc 1 pa durvīm ieveļas Edža un saka, ka pārgājiens tomēr būs. Sākumā slinkums protestēja, bet reāli jau nebija izredžu palikt mājās, tā pat kā no rīta palikt gultā! Labi paēduši un omas kritizēti, par nīkulīgo ēšanu (protams), devāmies mājās. Piemetām pilnu krāsni ar malku un atkal prom. Izeju ārā, Edzis tāds biku šokēts/pārsteigts. Izrādās, ka tikko pagalmā izbraucis mersedes, uzmetis saulīti un aizbraucis prom. Un man likās, ka tā skaņa ir no tā, ka viņš uzgāzē, lai mani pasteidzinātu!
Braucam iekarot šo te:
Pirmā pieturvieta Zvārtes iezis (līdz šodienai domāju, ka ir Zvārtas)!
Tālāk pa taku, sākumā gan slēpes jānoņem, jo tik stāvs, ka pat grūti ar kājām uzkāpt, un man jau likās, ka būs pārgājiens ar slēpēm (padusēs)! Tālāk gan ceļu veicām uz slēpēm, garām Cipara garadarbam un citiem brīnumiem. Jāsaka, ka nebijām pirmie trakie, jo kāds jau bija pirms kāda laika tur braucis. Un jāsaka, ka slīdēja diez gan ideāli. Bija arī sarežģītākas vietas, pārkrituši koki un taciņa tieši gar kraujas malu, tiltiņi, kāpnes, stāvi kalni. Bet pa vidu tomēr ģeogrāfs nevarēja atteikties no bilžu uzņemšanas.
Pa lielo ceļu veiksmīgi atgriezāmies sākuma vietā pie mašīnas. Un nez kas mūs tur sagaidīja, protams mūsu minčuks! :) Tāds pavisam mīlīgs un patīkams - strap citu meitene - pārbaudījām! Ir arī izlemts viņu kaut kad nozagt!
Minčuks pat padzīvojās pa mašīnu, arī pēdējā brīdī, kad bijām iekāpuši, un Edža grasījās taisīt ciet durvis, minčuks ierausās iekšā pie pedāļiem! Nācās vien aiz čupra izlikt viņu ārā. Cerams neapvainojās!
Tad sākās kopīgā saldā gatavošana. Uzticēju Edžam saspaidīt biezpienu, es tikmēr saputoju saldo krējumu, un sāku izmisīgi meklēt cukuru, neatradu, vienīgi tik cik cukurtraukā (izrādījās, ka cukurs ir - zem izlietnes - bet kurš gan Tur meklētu). Visu samaisījām un ielikām ledusskapī! Edgars devās vakara treniņā pa piemājas trasi, es tikmēr turpināju gatavot vakariņas, sanesu malku un uzvārīju ķiršu ķīseli ( protams, bija zvans omai)! Ar domu, ka Edgars pēc treniņa brauks mājās, pagatavoju viņam vakariņas atsevišķi. Pēc dušas uzreiz varēja ķerties pie ēšanas. Galu galā, bija jāpaliek ilgāk līdz vecāki pārradās. Paskatījāmies Tv līdz viņi ieradās, vēl paēdām kopīgi saldo, daži 2x!!! Dabūju arī dāvanu, pirms Edža devās prom.
Un vispār, man šķiet, ka viņš iekrita vecāku izliktajos slazdos. Bet tad jau manīs, kurš nākošnedēļ taisīs viņiem vakariņas! :D
Jāsaka, ka šodien bija laba diena, pateicoties Edgaram, kā dēļ viņa vārds šeit parādījās bieži (ļoti).
Tāpēc, PALDIES! :)
