Virsraksts:

Tātad jaukie svētki, kurus mēs latvieši saucam par Ziemassvētkiem, jau ir garām. Bija labi - sēdēt siltā istabā, īpaši neko nedarīt un ik pēc kāda laika paēst kārtīgas maltītes. Sniegs arī beidzot Latvijā bija uzradies biezā kārtā. Bet pirms tam bija vēl arī z-svētku balle, kuru nedaudz nokavēju par pāris stundām, jo gribējās aiziet uz treniņu. Dejošana līdz pēdējais dziesmai + arī treniņš deva īpaši foršas sajūtas nākošajā dienā - tik tiešām sajūta tā it kā kāds būtu pārbraucis ar traktoru man pāri. Bet pirms balles, tajā pašā dienā bija arī sporta diena - florbols. Tā kā nebija ko darīt, tad izdomāju iet paskatīties kā manējie klases zēni sadod pārējiem. 5 min pirms spēles saprotu, ka mūsējiem nav vārtsarga, kā arī viena spēlētāja. Protams, puiši mēģināja pierunāt mani iet par vārtsargu. Tam nu gan es nepiekritu. Tāpēc turpināju sēdēt. Pirmā spēle - jāspēlē mūsējiem. Minūti pēc spēles sākuma ātri izdomāju aizskriet uz māju pēc sporta drēbēm un arī uzspēlēt. Tā nu es 10 min laikā paspēju ātri aiznesties uz dzīvokli, nenormālā tempā saģērbties un atskriet atpakaļ, aši turpat noģērbties un uz 3 min piepalīdzēt savējiem. Pirmā spēle zaudēta, bet pārējās uzvara. Kopumā 3.b klases ZĒNU komandai I vieta. :) Ja kas tās stundas, ko pavadīju spēlējot florbolu ir vienas no foršākajām pēdējā laikā. Paldies maniem foršajiem, ka atļāva man piedalīties. Tas jau pagājis, bet priekšā vēl ikgadējā ziemas nometne un jaunais gads, kuru nav vēl izlemts kā svinēt.