pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs

Jukola '10

Pēc viena gada pauzes Meridiāna meiteņu komanda atkal startēja, manuprāt, pasaules aizraujošākajās orientēšanās stafešu sacensībās Venla. Komandā - Dace, Līga, es un Vieda.
Stāsts sākas kopš piektdienas rīta. Pieceļamies, pabeidzam kravāt mantas un ar busiņu dodamies pēc pārējiem uz satikšanās vietu. Valters kā allaž neierodas laikā, pēc pāris min jau braucam pēc viņa pases, kura ir aizmirsta mājās. Kavējamies, stresu var manīt priekšējās rindās, bet aizmugurē ir vienīgi jautrība un iesmiešana par šo problēmiņu. Puiši arī atcerējās iepriekšējo gadu (meiteņu komandas tad nebija ), kad Tallinas ostā iebrauca pēdējā brīdī, kad kuģis jau bija laikam aizvēris vāku, un tikai pēc lielas runāšanās tas tomēr tika atvērts un viņi ielaisti iekšā. Paspruka arī ideja, ka šoreiz varētu pārspēt šo rekordu. Tikām arī uz prāmja - rōzā!!! Uz prāmja sēdējām karoke zālē. :D Varu teikt, ka braucot ar mūsu pieaugušajiem jautrība ir DAUDZ lielāka, kā ar jauniešiem. Ik pēc mirkļa spruka vaļā joki, īpaši no Jura, Anda, direktora un Andra D., kurus es vēlāk arī pierakstīju. :D
Bija mums arī palīgs ceļu atrašanā - Tom toms, Igors vai Siliņš, kā nu kuro reizi saucās. Tad nu galu galā nokļuvām arī līdz sacensību vietai. Ļoti ilgs gājiens līdz telšu vietai ar visām paunām un sākās jau telšu celšana. Pirmajā vakarā telšu pilsētiņa dominēja latvieši. Meiteņu komanda nolēma doties kopīgajā treniņā, bet kad beidzot dabūjām karti, tad sāka līt, tikām līdz centra tualetēm, un tad sekoja sprints atpakaļ uz teltīm! :D:D
Kamēr lietus līst, ēšana ir vienīgā darbība.
Nākošajā rītā pēc labi nogulētas nakts ap 8ņiem devāmies nepaveiktajā treniņā, lai vsm apvidu iepazītu. Pēc šī gājiena nopratu, ka apvidus nav tik sarežģīts kā biju domājusi. Mežā pavadījām aptuveni 1h 30 min. Atpakaļ bijām ap 10tiem, tāpēc bija vēl kāds atpūtas brīdis līdz startam. Emīls paspēja pa to laiku mani pamocīt.
Tieši 2:00 tika palaists starts vairāk kā 1'000 sieviešu komandām. Biju atradusi ideālu vietu, lai to noskatītos, līdz man priekšā pielīda kkāda ome.!!!! :@
Pirms starta nebija garastāvokļa, lai skrietu, taču pēc mazāk kā 2h kopš starta, dabūju karti no Līgas un vēlēšanos sacensties arī. Skrēju nedaudz ātrāk par savu tempu, bet nebija grūti, jo mežs bija pilns ar iedzītām takām un cilvēku bariem, straumēm. Viss ritēja gludi, līdz 7.kp, kur aizgāju nepareizi, pazaudēju kādas 4min, ātrākajām zaudēju tur 6min. No 7. - 11.kp sekoja neizteikts reliefs, kur paļāvos tikai uz bara instinktu, kas 75% atmaksājās. Kopumā priekš manis izdevies starts. Savā etapā komandu pacēlu par 96 vietām. Rezultāti
Karte >
Puišu 1., 2. etapu nogulēju, tad noskatījos 3. un 4., bet miegs un nogurušās kājas man lika doties atpakaļ uz telti, kur nogulēju līdz rītam. Piecēlos šķiet vēlu, tāpēc palēnām bija jau jāsāk vākties nost. Paralēli tika gaidīti mūsu puiši laukā no meža. Ap pus 12 visi bija laukā, izņemot direktoru, atkal sākās jautrības par kuģa kavēšanu. Daļa devās uz busiņu, daļa palika gaidīt pēdējo skrējēju. Paredzētais izbraukšanas laiks tika nokavēts, tomēr uz prāmi paspējām, atšķirībā no citiem. Mājupceļā uz prāmja uzspēlēju ar Edgaru pokeru uz automātiem. :D Atpakaļbrauciens bija garš un Hesburgerā tā arī neiebraucām. :(
Kā jau minēju kompānija bija jautra un joku daudz, šeit daži no tiem:
- re, lidmašīna krīt! / labs, ne? /ha, ha/ uz augšu krīt!? / ha, ha (pēc prāmja, ar aliņiem rokā)
- tev kaut kas ir aiz ādas!! / kauli?!? / ha, ha
- vajadzīgs 3. ceļš / nu tad uz 3. ceļu iedzeram.! / galvenais neņem 4. bundžu!
- vecais krabis! / pats tāds! / pēc distances paskatīsimies kurš ir vecāks krabis! (Valtera un Jura saruna, abiem 3. etaps 11km)
- pie 3. ceļa aizmiga (Dzalbs vecākais ar 3. bundžu rokā)
- intensīvi dzerts šņabis + vēlāk alus ar persiku sulu = labs līdzeklis kuņģa attīrīšanai, vienīgi smags process/ ha ha (veču sarunas fragments par aizgājušajiem tusiņiem)
- re kur Matiass / visi viņam pīpina / UZMUNDRINA/ ha ha (Helsinkos netika īpaši ievēroti satiksmes noteikumi)'
- onkulis uz riteņa / droši vien uz Jukolu brauc!
- tur bija beka / latvieši vēl nav tikuši līdz šejienei (direktora secinājums)
- glītenis (Emīls)
- Arvo Paulin (kartes zīmētājs)
- joks par Valteru un noslēptajiem gumijniekiem
- pat armijas rota nespētu mani iekustināt, ja nu vienīgi viņi mani nestu (juris par finiša posmu)
- eu, direktoram vajadzīgs ceļamkrāns!!! (viņš mežā pavadīja vairāk par 3h)
- uz Jukolu braucot mums bija Tom toms, atpakaļ braucot Kam kams (Valters Kaminskis)
p.s. ar ha ha domāti lieli smiekli
p.s.2. iespējams jokus varētu saprast vienīgi klātbijušās perosnas, tāpēc nerauc pieri, ja kkas tev nelikās smieklīgs.

2 komentāri:

Sandra Grosberga teica...

damn, izklausās patiešām jautri!
un tas joks par kauliem, damn kāds man bija ha, ha :DD

Eva teica...

piekrītu, ka ēšana ir vienīgais, ko var darīt lietus laikā :D