Vakar bija Meridiāns, kā jau katru otrdienu. Lietum līstot devos līdz skolai, no kuras ar busiņu devāmies uz mežu - un kā izrādījās uz Daibi!!! Kā jau allaž šī vieta sagaidīja mūs ar superlabiem laikapstākļiem - aukstumu un lietus gāzienu. Cik atceros pagājušajā gadā bija nežēlīgs cepiens, bet vēl citā gadā atkal liels lietus. Odi ar bija savā elementā. Aši tika sazīmēta distance un tik pat aši devos distancē - sieviešu elitē, jo cerēju, ka lielākā daļa būs nobijušies no laikapstākļiem un vietas, tāpēc varēs iegūt labu rezultātu. Startēju kopā ar Dināru, bet pēc dažiem pirmajiem punktiem šis kkur nozuda. Jauki. Turpināju skriet vienatnē un pa visu distanci redzēju kādus 3 citus skrējējus. Pievarēju sevi - atradu visus punktus 1h un 30 min laikā. Visa skrējiena laikā lietus nepārstāja GĀZT, tāpēc atrodoties jau busiņā, biju pamatīgi izmirkusi, pirksti kļuvuši jau krunkaini un rokas pamatīgi atsalušas. Nepārāk jaukas izjūtas. Bet pēc pārģērbšanās, atbrīvošanās no slapjajām drēbēm un to vietā dabūjot sausās, jutos jau labāk. Vakara noslēgumā tēja un eirovīzijas skatīšanās, ja kas Aisha pamatīgi izgāzās.

Šodien īpašā nekā nedarīšanas diena. Literatūras stundās pabeidzām skatīties Šekspīra "Romeo un Džuljeta" attēlojuma filmu mūsdienās. Ļoti jautrs gabals. Iesaku noskatīties. Pēc tam notika lielā klases bastošana. Vienu brīdi visi vēl ir, nākošajā - klase jau tukša.

Vēlāk beidzot aizbraucu pie ārsta sava "muskuļa" dēļ. Pēc rentgena atklājās, ka man ir kkāds kaula izaugums nevis muskulis. Skat. zīm. (neesmu laba māksliniece, bet nu jāiedomājas, ka uzzīmētais ir rokas kauls).

Pašlaik nesaprotu kā uz to reaģēt, bet cik sapratu, tas nav nekas labs, jo normāli ir, ka kauli ir taisni. Nākošajā nedēļā viesošanās pie traumatologa.