sīkumi

Upss, divi mēneši pa kāju, tā teikt. Ik pa brīdim gribējās šeit ko iemest, bet izskatās, ka laika trūkums vasarā tomēr pastāv.

Jāņi šogad tika nosvinēti pa mierīgo, salīdzinoši ar pagājušajiem. Izvēle krita uz svinībām laukos, lai gan varēju jau arī izvēlēties balli Straupē ar visām tās piedevām. Vismaz nākošā diena bija kā diena, nevis plīvurā tīts laika posms. Aizbraucām paciemoties arī pie Kivleniekiem, lai gan patiesībā es braucu pie suņiem. Tādi mazi un pat ļoti žiperīgi suņuki.

Pat pēc Kāpas 3dienām nekas netika uzskribelēts. Kauns un negods, jo pasākums bija būtībā izdevies. Ļoti patīkams bija pirmās dienas mežs un tas ir bez sarkasma domāts. Trešās dienas finišā beidzot kājas zināja, kas viņām darāms, bet šķiet, ka bija jau par vēlu. Ar Sandru iekarojām Dženī Mei (lai kā arī tas rakstās) koncertu, satiku senneredzēto Robucīti, lai arī uz īsu brīdi, ar Andri K. paņēmām otrās dienas nakti un paspēju pat zaļumballē ar Miku padancot. Lai arī ar dažiem starpgadījumiem, man patika.

Nākošajā nedēļā sanāca nedaudz iespringt uz CSDD eksāmena kārtošanu. Nervi izturēja un inspektors bija jauks, būtībā man tika jaunākais eksaminētājs un jaunākā eksāmena mašīna, un nenoliegšu, ka braucot nespēju noturēties un nesmaidīt kā trakā, protams, to pārspēja smaids, kas nenozuda kādu laiku pēc tam, kad man paziņoja, ka eksāmens nokārtots un man jādodās pēc savām tiesībām, un pat bilde uz tā rozā papīriņa ir laba. Tam visam sekoja daudz brīva laika un cepināšanās saulē.

Jūlijā ciemos ieradās Robucītis un Dāvis P., lai piedalītos xRace Cēsu posmā. Žēl, ka pati par šīm sacensībām pārāk vēlu uzzināju, un nesanāca iespēja piedalīties, bet sekot abu puišu komandai arī nebija slikti, vismaz pierunājām palikt uz vēl vienu nakti. :)

Jūlija beigās biju pieteikusies piepalīdzēt rogaininga organizēšanā. Daudz dažādu darbiņu, bet par visu labākās bija tomēr ēdienreizes, kā vienmēr. Un visam jābūt līmenī, ka teica exdirektors, pat reģistrācijas zīmītēm pie koka mietiem, tāpēc talkā nāca līmeņrādis. Dušas būtībā sastāvēja no līmlentes un plēves, nevis plēves un līmlentes, bet viss bija līmenī un tā tam bija jābūt. Nedrīkst aizmirst arī Franci no Ziemeļkurzemes (pavisam foršs o-klubs) un viņa nelaimi ar piķi starp kāju pirkstiem.

Kad nu bija kaut cik pastrādāts, devos pabaudīt jūru pēc 2 gadu pauzes kopā ar Meridiāns team. Daudz saules, ūdens, volejbola, spēļu nakts vidū, intrigu un visu pārējo sīkumu. Šoreiz vērts pieminēt, ka atpakaļ braucot tiku pie stūres Hondai Civic (cerams pareizi).

Tam visam sekoja sacensības Igaunijā beidzot. Mežs - mīļāku laikam nevar atrast - zaļš, purvains, brienams, DAUDZ orientēšanās. Stulbi, bet pirmajā dienā jau uz pirmo punktu noraku visas sacensības. Žēl? Nedaudz,bet to atsvēra labākā apkalpošana kādu esmu piedzīvojusi - tā vietā, lai otrajā dienā pieveiktu 3,2 km līdz startam, mani un māsu līdz gandrīz pirmajām starta lentēm aizgādāja volvo (sugu nezinu), paldies šoferim. :)

1. augustā aizdevos uz Valmieras pusi, pie Valtera kopā ar Sandru, lai atzīmētu kādam vārda dienu. Ar to arī pietiks. Tās pašas nedēļas nogali pavadīju Alūksnes pusē Malienas kausā, nervi atkal saspringti, jo pirmajā dienā atlases, distancē tikai viena doma > skriet cik vien spēki ļauj un vēl ātrāk, otrā dienā var arī staigāt, galvenais ir labi noskriet šodienu. Laikam jau Dievs sadzirdēja - 3.vieta un tikai 2 min aiz Līgas (priekš manis izcils rezultāts). Vēlāk dilemma, kur palikt pa nakti - ar pārējiem pie vecmammas, vai pie senneredzētā Roberta. Robucīša "itkā man jau vienalga" sejas izteiksme šķiet nostrādāja, tā nu devos uz Alūksni, paēdām kafejnīcā, palīdzēju nelielos darbiņos IT meistaram un 9ņos jau biju atlūzusi, laikam spēki bija aizgājuši distancē. Ap 10tiem tiku piecelta un uz 10 min aizšāvām līdz centram, nospriedām, ka pilsētassvētki nav priekš mums un devāmies atpakaļ gulēt. Otrās dienas rīts iesākās pavisam jauki > kāds ar kāju mani bakstīja, pēc tam kutināja un bija vien jāceļās. Tālāk atsitu kājas pirkstu pret gultas kāju un celi pret gultas malu (vēl joprojām labs zilumiņš stāv). Bet būtībā garastāvoklis labs un dziesmas Jančukiņa diskā arī nebija peļamas > Transleiteris iekaroja topu.! Otrā dienā iedzīšana, uz pirmo punktu labs gabaliņš un kur tu rodies vēl pat netiekot līdz kp esmu noķērusi Martu par 1 min, nedaudz satrakojos un saraku, bet laikam jau viņa arī. Nervi atkal saspringti, jo distances vienu daļu kopā skrējām 3 meitenes. Varētu jau te daudz ko klāstīt, bet bez kartes nav vērts, bet būdama pablonda atstāju viņu sacensību centrā. Būtībā 2. vietu ieguvu tikai pateicoties savam lēnumam, lai arī cik dīvaini tas izklausītos. Pārsteidzoši, bet fakts > man bija dienas labākais rezultāts.

Pagājušonedēļ Katrīna S. atbrauca ciemā, neko jau īsti nesadarījām, bet tomēr bija labi.

Trešdiena izvērtās varenjauka. Piekritu palīdzēt tētim ņemt nost punktus pēc Meridiāna, jāsaka, ka lietus mūs nesaudzēja. Šodien biju brūklenes palasīt, lai ziemā ir ar ko kartupeļu pankūkas kopā ēst.

Iespaidota ar labajiem rezultātiem Malienā, esmu sākusi trenēties - otro reizi savā mūžā. Nedēļa ir pieveikta, jāsaka, ka jūtams uzlabojums, it īpaši šodien. Rīt pelnītā atpūta, bet otrdien sāksies nometne kopā ar igauņiem. Pašlaik ir mērķis uz ko tiekties > Zviedrija. Cerams šoreiz viss saies un dievi būs man labvēlīgi.

Kas vēl? Esmu paspējusi noskatīties astoņas "One Tree Hill" sezonas un ar nepacietību gaidu devīto.

Jau ir sākušās runas par un ap skolu, bet es vēl uzskatu, ka līdz tai vēl tālu, tik daudz kas vēl jāpadara, tik daudz kur vēl jābūt. Vienkārši neticu, ka vasara būs pagājusi - tā tam nav jābūt.

Tagad laikam pietiks. Nez vai kāds tiks līdz galam? Katrā gadījumā apņemos rakstīt biežāk?!? Labs joks. Līdz vēlākam.