Varētu teikt, ka pēdējie mēneši bijuši pasmagi. Sākot ar trakajiem skolotājiem, zpd rakstīšanu un beidzot ar gulēšanu slimnīcā.
Bet beidzot vasara ir pienākusi un laiks atpūtai.
Sezonas sākums tika pavadīts mājās, bet atsākot skriet, sapratu, ka nav labi. Fiziskais pat nav tuvu nullei, bet gan drīzāk mīnusos. Bet kāds šodien pavēstīja, ka tas esot pilnīgi normāli, un vēl pusgadu varu justies sū*īgi, tātad līdz pat septembrim? Nu, jauki. Un tāpēc nav brīnums, ka no Baltijas čempja atteicos.
Kā jau zināms Lč šogad notika beidzot arī Cēsu pusē, un pašai piedaloties organizēšanā arī sapratu kāds milzu darbs šajā visā procesā tiek ieguldīts. Lai arī sprintu pati neskrēju, labas atsauksmes no citiem dzirdēju, par ko arī prieks. Garā nesa tik pat daudz prieka, kā saldējuma ēšana, neskatoties uz to, ka nedaudz zem 20 min pavadīju ārpus kartes. Branti ir un paliek laba vieta priekš orientēšanās. :)
18 gadus arī es esmu beidzot sagaidījusi, un liels paldies tiem, kas ar mani tos arī sagaidīja.
Pilngadība dod arī iespēju iegūt nelielu papīriņu/atļauju mašīnas oficiālai vadīšanai. Un, jā, mans instruktors ir supersupersuperforšs. Ja nebūtu jāmaksā par katru braukšanas stundu, būtu gatava vēl ilgi nelikt eksāmenu. :D
Pēdējās 7 dienas arī vērtējamas divejādi - briesmīgi un ideāli. Noliku CSDD teorijas eksāmenu, pabiju mazo nometnē, kur labi izpriecājos pa Riebiņu, pabraukājos ar BMW, aizlaidu uz Sandras un Ievas izlaidumu, pabiju Annas dzimšanas dienā, un kopā ar Artu un Martu bijām ballē, Arvīds izvizināja ar moci un dzeltenā žigulī arī sēdēju, Aija izglāba ar dušu un tāpēc nometnē ieradāmies svaigas un smaržojošas. 8) Tas no gaišās puses, no tumšās, lai labāk paliek pie manis.
Vispār būtu jauki saprast, ko vēlos.
Un centīšos atsākt visu piefiksēt arī šeit. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru