kišmiš

Tā nu sanācis, ka divu nedēļu laikā nesanāca šeit neko iemest, bet tagad nedaudz atpūšoties no zpd rakstīšanas īsais/neīsais nokavētā atstāsts. Tad nu sanāk atgriezties tālajā senatnē, kad Robucītis vēl bija Latvijā un es pavadīju otro dienu Ežos. :) Tā kā iepriekšējā dienā, tika izlasīts twīts, ka tajā 7dienā ir jādzied, jāmielojās un jāšļūc lejā no kalniņa, tad tāds arī bija dienas plāns. Viss sākas ar pamošanos desmitos un fakta konstatēšana, ka Robis vēl guļ. Tālāk brokastiņas un saģērbšanās siltajās drēbēs. Paķēruši šļūcamos devāmies uz kalniņu. Šļūcieni - uz celīšiem, uz vēdera, atmuguriski, stāvot kājās, sēžot, sēžot divatā, guļot divatā, iegūstot sniegu aiz jakas, neiegūstot, saslapinot dibenu un nē. Tālāk silta tēja un pusdienas, mantu kravāšana un avīzes palasīšana, sēšanās mašīnā un došanās mājup. Robis stūrējot ar kāju ir labāks, kā es ar rokām! Jēj. :D Tā kā pamielojušies un paslidinājušie jau bijām, tad sākās dziedāšanas daļa. Saulīte spīdēja visos stūros un nestūros. Un sajūtas bija patīkamākas par patīkamām. Un kauties pie stūres arī nav ne vainas, ja kas. :) Pa ceļam savācām galdus un krēslus, kā arī kūku māsai vārda dienā. Mājās sagaidīja lazanja un biezpiena rulete. Un tad nu nācās atvadīties arī no mana brīvdienu biedra! :( Pirmdiena pagāja samērā mierīgi, bet otrdien Reinis ieguva savu uzvārdu - Bimbulis, un ne jau nu tāpēc, ka viņš daudz raudātu, bet gan tāpēc, ka daži neprot sadzirdēt vārdu bumbulis. Tad nu tagad oficiāli skaitos Ilze Buža-Bimbule. 8) Tīri skanīgi. Trešdien Gvidis bija notikumu centrā, kā kačoks teica, depresijas piltuve aizgāja mājās bez cepures, bet Kača piemetināja, nu gluži kā Cibiņš II.! Vēl šī diena bija svarīga ar telefonsarunu par Ēnu dienu, bet par to vēlāk. Piektdien devos uz matemātikas novada olimpiādi, kā pati uzskatu, tad šī gada labākā olimpiāde, bailes izrādījās nepamatotas, jo uzdevumi bija risināmi un es pat sapratu, rezultātā 3 pilnīgi pareizi uzdevumi, sākumā iegūta 3.vieta, bet šodien mamma teica, ka nelietība tiks novērsta un būs dalīta 2.vieta. 8) Tajā pašā vakarā devos nosvinēt Solčas 18. un varu teikt, ka man patika un bija jautri. :) Nākošajā rītā mažinieku sacensības Līgatnē. Pirms starta paspēju pamatīgi nogurt dzīvojoties pa sniega kupenām un ceļiem kopā ar Emīlu, man prieks, ka viņa pasei bija beidzies derīguma termiņš. 8) Tālāk distancīte ar apgrūtinošiem kāpumiem un sēnītes šaušana, bet ar 5 peintbola bumbiņām bija par maz, lai to paveiktu. :( Tālāk sekoja smieklīgās stundas, kad Emīls netika pie ēdiena, jo viss bija beidzies, bet viņš neēdis. Kad nu par otro vietu starp komandām ieguvām lielo pēc izskata garšīgo (es neēdu) kliņģeri, divi izsalkuši puiši - Emīls un Reinis (ne Bimbulis) - ķēras tam klāt. :D Mājās pārbraucot ar mammu uztaisījām Terēzei kūku, kā atvainošanos par neierašanos uz 18. dz.d. Pretī saņēmu daudz ēdiena un bērnības fotogrāfiju albumus. :) Tālāk sekoja zpd. Arī visa nākamā diena pagāja mokot šo radījumu! Visa diena pie datora, bet internetā labi, ja pusstundu. Pirmdien bija teicienu diena, kā "all life is Chemistry"; "f***ing holodna" un "absolutely miris". Vakar atkal pēcpusdienas čiliņš pie Vīķelītes, 90 presītes, 160 lecieni ar aukliņu, treniņš ar pārbaudēm - sprints, 7solis, kāpelēšana uz un no sola 3 min garumā, kas šodien kopumā deva sāpošu vēderu un kāju muskuļus. Vakara jeb nakts nobeigumā uzrakstīju zpd praktisko daļu. Nākošajā rakstā lasi par Ēnu dienu. 8)