svētdiena

Jau iepriekš atvainojos cilvēkiem, kam ziema ir mīļākais gadalaiks. Tātad vēlējos pateikt, ka ienīstu šo ziemu, kad ārā ir vairāk nekā -20 grādi. Vispār nav man nekādas vēlēšanās doties laukā no siltas istabas, jo jau iepriekš zinu, ka atsalšu. Šodien bija viena no tām. Treniņplānā rakstīts - 2h slēpošana. Ārā mīnuss 22 un tas nozīmē tikai 2 ellīgas stundiņas uz slēpēm. Satuntuļojos - 2 bikses, 2 krekli, 1 jaka ar ko parasti slēpoju + ziemas jaka ar ko parasti staigāju ikdienā, vienas zeķes līdz celim + vilnas zeķes, cepure, dūraiņi + lielie dūraiņi. rezultātā gandrīz vai nespēju pakustēties. Uzkāpju uz slēpēm, pēc metra saprotu, ka slīdamība ir 0! Super super super! Diena vnk izdevusies. Treniņš tika saīsināts uz 1h, nobraukti tika kādi 7,5 km. Pēc aptuveni viena apļa skropstas tā sasalst, ka gandrīz neko nevar redzēt. Super.! Beigās atmetu cerību normālai slēpošanai un turpināju varētu teikt, ka iet uz priekšu nevis slēpot. Tāpēc nevajaga dusmoties uz mani, ka man riebjas ziema, lai gan tad, kad vasarā būs ellīgi karsts gan jau to pašu teikšu par vasaru. Bet pašlaik gribu to nolādēti silto laiku.