Tā kā iepriekšējo vakaru pavadīju grupas biedru sabiedrībā
Āgenskalnā viesmīlīgajās Kristapa Blumfelda mājās, kur mums bija kebabu un
tortillu vakars, tad uz lidostu varēju izbraukt pietiekami vēlu. Jau braucot
tikai vēl uz lidostu vēderā bija jūtams patīkams satraukums un sejā plats
smaids. Neliels stresiņš gan bija, jo bija pagājis kāds laiciņš, kopš pēdējo
reizi biju lidojusi, pie tam viena - nekad. Bet atliek vienīgi novērot apkārt
esošos cilvēkus un problēmu nebūs. Biļetes bija, somā neko aizdomīgu nemanīja
un pati arī "nepīkstēju", atlika vienīgi sagaidīt iekāpšanas brīdi.
Tā gaidot, pamanīju, ka uz Londonu kopā ceļošu ar Ivo Fominu, kā arī, ka
cilvēki nav īpaši gudri, jo ja uz biļetēm ir norādītas sēdvietas, tad neredzu
jēgu stāvēt un drūzmēties rindā, un pavadīt tādejādi vismaz 20 min. Lidmašīnā
savukārt izmantoju puišu muskuļus somu novietošanā un izbaudīju savu vietu pie
loga un saulaino dienu. Paceļoties atcerējos kā pirmo reizi lidojot ar māsu
smējāmies, sajūtas tās pašas.
Stanstedā nolaidos tik pat saulainos laikapstākļos. Bet, lai
beidzot satiktu Kasparu nācās izstāvēt milzīgu rindu pie pasu kontroles. Bet
bija vērts, jo mani sagaidīja izskatīgs čalis uzvalkā, ko gan meitene vēl
vairāk var vēlēties. Pēc tam jau ceļš veda uz vietu, ko turpmākās dienas saucu
par mājām. Kaspars beidza savu maiņu, aizdevāmies uz veikalu, pagatavoju
pusdienvakariņas un pilnīgā mierā
čalojām par visu un visiem.
Sagaidījām mājās pārējos Kaspara kolēģus (Vilnis,
Jānis, Agris un Mairis) ar kuriem biju ieinteresēta iepazīties no dzirdētajiem
stāstiem. Agris un Mairis mani iepazīstināja ar tuvējo Babaju, bet kad pienāca
tumsa devāmies ar mašīnu apskatīt Londonu naktī. Redzējām gan Tower Bridge,
Tower of London, Trafalgar skvēru, Big Ben, London Eye, Piccadilly Circus, Buckingham Palace,
Vestminsteras abatiju, Harrods veikalu, Green park u.c. Smieklīgi bija, kad
kolēģa Jāņa sieva Sanita uzskatīja, ka sēžu pie stūres un ļoti labi braucu pa
Londonu, jo mēs Eiropā esam pieraduši, ka šoferis sēž kreisajā pusē. Tā kā pēc
Latvijas laika pulkstenis ir 2 stundas uz priekšu, pēdējos km pavadīju
pusaizmigušā stāvoklī un Kasparam sakot, lai neguļu. :D Mājās iekritu gultā un
atslēdzos tā, ka nebiju pat spējīga pakrākt.
Otro dienu iesākām ar nelielu rīta skrējienu tuvējā parkā.
Tur Londonā viss zied un jau ir noziedējis, zaļums tik patīkams un visu ziemu
gaidīts.
Un tā kā dzīvoju vēl pēc LV laika, tad jutos pamodusies un moža, un
gatava darīt jebko. Bet pēc dušas un Kaspara gatavotām brokastīm, gaidot biļešu apstiprinājumu, uznāca sagurums, tāpēc
stundiņu nosnaudos. Pēc tam devāmies iekarot Londonas centru.
Ar metro no
Canada Water aizbraucām uz Westminster staciju un ar kājām garām Big
Benam un pāri tiltam devāmies uz London
Eye.
Izņēmām biļetes, noskatījāmies 3D filmiņu par panorāmas rata vēsturi,
izstāvējām rindu, kas kustējās pārsteidzoši ātri, un tad jau paši lēnām
cēlāmies augšā virs Londonas un Temzas.
Skats, protams, iespaidīgs kā jau attīstītās
pilsētas, vienīgi nezinātājam grūti saprast kur ko meklēt.
Pēc tam devāmies atpakaļ pāri tiltam garām parlamenta ēkai un Big Benam, Vestminsteras abatijai.
Apciemoju arī Mandelu un Čērčilu vietējā parciņā.
Iepozēju pie slavenās angļu telefonbūdiņas un nonācu Trafalgar skvērā, kur ieinteresēti skatījāmies ielu mākslinieku priekšnesumus. Viens ātrs loks caur Nacionālo galeriju un tālāk uz Vaska muzeju.
Pa ceļam gan vēl caur Piccadilly Circus un chinatown, ka arī pa Oxford street. Tā apskatot viskaut ko pa ceļam pagājām garām visām metro stacijām un beigās bijām līdz vaska muzejam aizgājuši kājām. Bija jau neliels sagurums jūtams.
Iegājuši Madam Tiso vaska figūru muzejā pirmais iespaids īsti nekāds, jā tur viņas ir - tur Breds Pits un Andželīna, tur Klūnijs un Orlando Blūms. Sākām arī uzvesties kā tūristi un uzņemt foto.
Tālāk jau interesantāk - vilcieniņš, kas pastāsta par Londonas/Anglijas vēsturi, šausmu istaba, kurā es gāju pa priekšu un kliedzu, bet Kaspars aizmugurē smējās. Pēc multfilmu varoņu nodaļas arī 4D īsfilma kā supervaroņi pie karalienes pils cīnās ar slikto puisi, kas izjaucis balvu pasniegšanas ceremoniju. Dažādās nodarbes un interesantie, lieliskie muzeja darbinieki bija tas, kas padarīja šo Londonas izpētes objektu par visinteresantāko un aizraujošāko mums abiem, it īpaši Kasparam. Pabeiguši ekskursiju muzejā vienīgais, kas interesēja bija nokļūšana mājās, un jo ātrāk, jo labāk. Pa ceļam gan caur veikalu, jo bez ēšanas nevar iztikt. Vakariņās pēc māsas receptes rīsi ar gaļu un burkāniem un salāti. Tā kā nedaudz pārspīlēju ar daudzumu, mājās gatavotu ēdienu iecienītā fast food vietā paēda arī citi kolēģi. Pārējo vakara daļu gan pavadīju sēdus pozā, jo kājas atteicās darīt ko citu.
Trešajā dienā bija ieplānots brauciens uz Vinsdoras pili.
Pa ceļam uz vilciena staciju varēja manīt lielus cilvēku pūļus, kas bija sanākuši skatīties Londonas maratonu. Mēs gan no tā neko neredzējām. Laiks vienkārši mūs lutināja. Pirms devāmies iekšā mūros, iestiprinājāmies Kaspara iemīļotajā Maķītī. Apskatījām gan Elizabetes terašu dārzu, gan novērojām sardzes vīrus, kā arī lielo leļļu māju un karaļa un karalienes apartamentus. Aprakstīt nav vērts, jo tas viss ir jāredz pašam.
Jāsaka, ka tā arhitektūra bija vienkārši izcila, un pa istabām pārvietojos ar pavērtu muti. Atpakaļ ceļā uz mājām apskatījām arī slaveno Kingrosas staciju un atradām arī peronu 9 un 3/4.
Mājās sagaidījām Mairi un devāmies pēc kebabiem, jo Kaspars uzstāja, ka vismaz vienreiz īsts kebabs ir jānobauda. Bet viegli to visu lielo brīnumu apēst nebija. Un lai piespiestu Mairi iziet paskriet, biju gatava arī skriet neilgi pēc lielā kebaba apēšanas, jo neesmu jau mīkstā. Pie tam viņš pats uzprasījās arī uz otro apli. Šajā vakarā tapa arī šokolādes kūka, kas itkā visiem garšoja.
Ceturtās dienas rītā Kaspars brokastīs dabūja pankūkas. Jāsaka, ka tur piecelšanās problēmas nesagādāja, bet atbraucot mājās nekas nav mainījies, kā miegs nāk tā nāk. Lai gan ar Vilni bijām runājuši skriet rīta rosmi, viens no mums nespēja pamosties, tāpēc aizgāju skriet viena. Kamēr Kaspars kārtoja biznesu, devos iepirkties, kas beidzās neveiksmīgi manam skapim, bet veiksmīgi manam bankas kontam. Atlika vien paēst pusdienas un savākt mantas. Skumji, bet bija pienācis laiks atvadīties no Londonas un tur satiktajiem cilvēkiem. Atpakaļceļā garlaikojos, visu pēdējo stundu ik pēc minūtes skatījos pulkstenī vai drīz jau būsim galā. Bet lielākoties gremdējos lieliskajās atmiņās.
Secinājumi no ceļojuma:angļi ir superjauki un pieklājīgi cilvēki; Londonā mājas un ēkas ir daudz pievilcīgākas nekā Latvijā; toties pilsēta ir salīdzinoši netīrāka un piedrazotāka; ikdienā man pietrūkst sabiedrības; Kasparam ir vienmēr taisnība un viņš ir labs psihologs; un vēlos atpakaļ.
Vairāk bilžu būs pieejams vai nu facebook, vai draugiem.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru