Šodien pēdējā tā teikt brīvdiena pirms deviņiem smagiem mēnešiem.

Bet pirms tam dažās dienas diez gan daudz kas pievarēts.

Visupirms jau norakts pus lauks kartupeļu. Diena bija saulaina un patīkama, un salīdzinoši ar bērnības atmiņām par šo procesu, gāja diez gan ātri uz priekšu. Un nē mums nav nieka 3 vagas, zinātāji zina, ka ir vairāk.

Vēlāk naktī ap 3jiem devos uz Valmieru, lai tur sagaidītu Annu, kas no Sanktpēterburgas devās atpakaļ uz mājām Vācijā. Liels šoks mums ar mammu bija, kad no busa viņa neizkāpa, lai gan zinājām, ka diena ir īstā, laiks arī un buss pareizas, tikai meitenes gan nav. Nedaudz satrauktas un apmulsušas devāmies mājās, pa ceļam domājot iemeslus, kas noticis. Protams, atbraucot atpakaļ mājās, beidzot izlasam sms no Annas, kas mūs acīmredzot(lai gan tagad ir stilīgi teikt ausīmdzirdot) gaida Valmierā. Līdz pat šodienai īsti nesaprotu, kas tur notika, bet katrā gadījumā otro reizi uz Valmieru nebraucu, jo nākamajā dienā sengaidītās Klubu stafetes.

Naktī nogulētās 2-3h dienā manīt nelika, jo miegu aiztrauca liela deva adrenalīna. Jāsaka, ka iecerētais mērķis, iekļūt 3jniekā neizdevās, jo redz Meridiāna stiprākās komandas skrējēji izlēma mežā ņemt lāpstas, lai vieglāk būtu rakt. Jāsaka, ka mana komanda gan uzrādīja labu sasniegumu - 5. vietu! Tā pat kā Artai, Klubu stafetes labākās gada sacensības, iespējams tāpēc, ka daudz lielāka atbildība pret parējiem 9 cilvēkiem. Man veikums tīri ideāls,vienīgi nokļūdījos uz 5.kp un ceļā uz 11.kp ceļu krustojumā diez gan pamatīgi apjuku (tur kur sarkans aplītis). Pārējā laikā izlietoju daļu savu balss saišu, izmēģināju mazo bērnu slidkalniņu, ēdu, pļāpāju ar citiem un vienkārši blondi priecājos. :)

Nākošo dienu pavadīju pa Sigulda city, lai Anna varētu iečekot labākās Siguldas vietas. Pirmoreiz paviesojos Turaidas pilī un braucu ar vagoniņu pāri Gaujai. Ak, jā, bijām arī Reiņa trasē pa virvēm pakāpelēt, kā dēļ nākošās dienās nedaudz rokas un plecu muskuļi sāpēja. Bet šoferis Andris ar sekretāri Daci visas dienas garumā vizināja ar mašīnu.

Vasara aizvadīta, bet atmiņas kā vienmēr saglabājas! :)