Līgo '10

Vairāk kā mēnesi gaidīju šo pasākumu, kuru bija paredzēt svinēt pie Artas. :)

Ar Martu nokļuvām līdz Raiskumam, tālāk mūs savāca Arta līdz Straupei. Pa ceļam neizpalika arī slēpšanās no policijas, jo mašīnā bija vairāk par 5 cilvēkiem. Tālāk sekoja citu sagaidīšana, lēkājot pa batutu.

Njā sākums nebija daudzsološs, aptuveni tikai 10 personas. Parasti Jāņi Straupē tiek svinēti pie Arvīda, Artas brāļa, bet šogad visi bija aizbraukuši pie kkāda Ezera (cilvēks). Kādu pusstundu visi īdēja, ka vajadzētu braukt uz turieni, bet mūs atturēja lielais attālums, tāpēc nekur nedevāmies. Palikām savā vietā un beidzot sākām ballēties. Arvīdam ar pāris čomu ieradās. Tā ka viss notikās. Bija šašļiks, ugunskurs, sula, smiekli, draugi, īstās sajūtas, mūzika...mmm...

Sīkie atgadījumi: Arvīds, Ripsis (suns) un desa, iešana pie Zanes, skrējiens pāri rapšu laukam, SIM kartes pazaudēšana zālē, Plāča apmeklējums utt.

Blondās visas nakts garumā >

Ap kādiem 3jiem ar Artu, Martu nolēmām doties uz otru līgo vietu pie S. Ezera. Bliezām pa taisno uz centru, cauri pļavām, Marta pazaudēja auskaru, tālāk pa ceļu gar kapiem skaļi dziedot līgo dziesmas pašsacerētās. Pa ceļam redzējām ļoti ļoti brīnišķīgu saullēktu, tā kā bijām aizceļojušas par tālu ( jo neviena nezināju kur īsti ir S.E. mājas), atkal pāri pļavām bliezām pa taisno uz mūzikas pusi. Viss sākās ar mežu, jo izdomājām, ka būtu ļoti jautri - smieklīgi, ja mēs pēkšņi pārsteigtu jāņotājus izlienot no meža. Izlīdām uz ceļa, mājas neredzējām, sekojām mūzikai, turpinājām līst pa taisno pa izcirtumu, tad caur bērziem. Arta : aiz šitiem bērziem būs!! Yeah right, nākošais bērzu puduris priekšā, lienam tikai uz priekšu, jau pamatīgi rēcam, pa ceļam es paklūpu aiz kkādas saknes un pazūdu zem papardēm, tās abas blondās rēc par mani. turpinam vien soļot. Pēc kādu 10 min līšanas priekšā purvs, nu ko darīt, nospriežam doties uz priekšu, šļap šļap un esam pāri. Un ko mēs ieraugam??? pamatīgi platu upi priekšā. awesome! Un mūzika? Mūzika protams pretējā krastā. Ceram atrast kādu koku kas būtu pāri upei pārkritis, bet es saprotu, ka lai tiktu pāri būtu nepieciešami 2 ļoti lieli koki. dēm. dodamies gar upes krastu uz priekšu, jo vairs jau nav ko zaudēt. Uzduramies kkādai pļavai, tālāk 'mūsu ceļš veda pa stāvu krauju augšā uz citu pļavu, kurā mēs ieraudzījām kādu māju. Nolēmām doties uz turieni, lai vismaz noskaidrotu, kur esam. Par brīnumu, citādi to nevar nosaukt, bijām nokļuvušas īstajā vietā, vienīgi par vēlu, jo tur viss bija kluss, un daudzi devās prom jau. Bijām nogājušas kādu 1 km pa brikšņiem, tā vietā lai 200 m noietu pa ceļu. jautri.

Augšā pa kreisi - daļa jāņotāju

Augšā pa labi - saullēkts nevis saulriets, kurš bildē neizskatās īpaši kolosāls, bet realitātē bija awesome

Lejā pa kreisi - Arvīds, Ripsis un desas :D

Lejā pa labi - pie nepāršķērsojamās upes!

Ar mašīnu nokļuvām atpakaļ līdz centram. aizvilkāmies atpakaļ līdz Artas mājai, savācām ugunskura vietu, atvadījāmies no Emīla, Sandras, Kates un devāmies iekšā. Arta vāca mantas, lai varētu 2vos izbraukt uz Hanzas dienām Igaunijā, bet mēs ar Martu devāmies skatīties filmu, no kuras redzējām labi ja pirmās 10 min, jo miegs mūs uzvieca. No rīta kā parasti nogulējām pārāk ilgi un Artas tētis mūs tāpēc veda uz pieturu. :D Busiņā sastapām pāris līgotāju. Un nu jā. Čalis: mans tētis arī ir Līga!! dēm. mēs ar Martu bijām līkas no smiekliem. 1nos bijām mājās, bet ap 4 abas braucām uz manu dārzu pēc zemenēm, salsījām 3 kastes ar zemenēm, dzīvoklī vēlāk cepām citronkēksu ar zemenēm, banāniem un šokolādi, ēdām zemeņu, plombīru saldējumu ar svaigajām zemenēm un saktījāmies filmu. očeņ laba dieniņa.

Marta očeņ laimīga. :D

Tādus brīžus, mirkļus biežāk.

Love you! :*

Jukola '10

Pēc viena gada pauzes Meridiāna meiteņu komanda atkal startēja, manuprāt, pasaules aizraujošākajās orientēšanās stafešu sacensībās Venla. Komandā - Dace, Līga, es un Vieda.

Stāsts sākas kopš piektdienas rīta. Pieceļamies, pabeidzam kravāt mantas un ar busiņu dodamies pēc pārējiem uz satikšanās vietu. Valters kā allaž neierodas laikā, pēc pāris min jau braucam pēc viņa pases, kura ir aizmirsta mājās. Kavējamies, stresu var manīt priekšējās rindās, bet aizmugurē ir vienīgi jautrība un iesmiešana par šo problēmiņu. Puiši arī atcerējās iepriekšējo gadu (meiteņu komandas tad nebija ), kad Tallinas ostā iebrauca pēdējā brīdī, kad kuģis jau bija laikam aizvēris vāku, un tikai pēc lielas runāšanās tas tomēr tika atvērts un viņi ielaisti iekšā. Paspruka arī ideja, ka šoreiz varētu pārspēt šo rekordu. Tikām arī uz prāmja - rōzā!!! Uz prāmja sēdējām karoke zālē. :D Varu teikt, ka braucot ar mūsu pieaugušajiem jautrība ir DAUDZ lielāka, kā ar jauniešiem. Ik pēc mirkļa spruka vaļā joki, īpaši no Jura, Anda, direktora un Andra D., kurus es vēlāk arī pierakstīju. :D

Bija mums arī palīgs ceļu atrašanā - Tom toms, Igors vai Siliņš, kā nu kuro reizi saucās. Tad nu galu galā nokļuvām arī līdz sacensību vietai. Ļoti ilgs gājiens līdz telšu vietai ar visām paunām un sākās jau telšu celšana. Pirmajā vakarā telšu pilsētiņa dominēja latvieši. Meiteņu komanda nolēma doties kopīgajā treniņā, bet kad beidzot dabūjām karti, tad sāka līt, tikām līdz centra tualetēm, un tad sekoja sprints atpakaļ uz teltīm! :D:D

Kamēr lietus līst, ēšana ir vienīgā darbība.

Nākošajā rītā pēc labi nogulētas nakts ap 8ņiem devāmies nepaveiktajā treniņā, lai vsm apvidu iepazītu. Pēc šī gājiena nopratu, ka apvidus nav tik sarežģīts kā biju domājusi. Mežā pavadījām aptuveni 1h 30 min. Atpakaļ bijām ap 10tiem, tāpēc bija vēl kāds atpūtas brīdis līdz startam. Emīls paspēja pa to laiku mani pamocīt.

Tieši 2:00 tika palaists starts vairāk kā 1'000 sieviešu komandām. Biju atradusi ideālu vietu, lai to noskatītos, līdz man priekšā pielīda kkāda ome.!!!! :@

Pirms starta nebija garastāvokļa, lai skrietu, taču pēc mazāk kā 2h kopš starta, dabūju karti no Līgas un vēlēšanos sacensties arī. Skrēju nedaudz ātrāk par savu tempu, bet nebija grūti, jo mežs bija pilns ar iedzītām takām un cilvēku bariem, straumēm. Viss ritēja gludi, līdz 7.kp, kur aizgāju nepareizi, pazaudēju kādas 4min, ātrākajām zaudēju tur 6min. No 7. - 11.kp sekoja neizteikts reliefs, kur paļāvos tikai uz bara instinktu, kas 75% atmaksājās. Kopumā priekš manis izdevies starts. Savā etapā komandu pacēlu par 96 vietām. Rezultāti

Karte >

Puišu 1., 2. etapu nogulēju, tad noskatījos 3. un 4., bet miegs un nogurušās kājas man lika doties atpakaļ uz telti, kur nogulēju līdz rītam. Piecēlos šķiet vēlu, tāpēc palēnām bija jau jāsāk vākties nost. Paralēli tika gaidīti mūsu puiši laukā no meža. Ap pus 12 visi bija laukā, izņemot direktoru, atkal sākās jautrības par kuģa kavēšanu. Daļa devās uz busiņu, daļa palika gaidīt pēdējo skrējēju. Paredzētais izbraukšanas laiks tika nokavēts, tomēr uz prāmi paspējām, atšķirībā no citiem. Mājupceļā uz prāmja uzspēlēju ar Edgaru pokeru uz automātiem. :D Atpakaļbrauciens bija garš un Hesburgerā tā arī neiebraucām. :(

Kā jau minēju kompānija bija jautra un joku daudz, šeit daži no tiem:

- re, lidmašīna krīt! / labs, ne? /ha, ha/ uz augšu krīt!? / ha, ha (pēc prāmja, ar aliņiem rokā)

- tev kaut kas ir aiz ādas!! / kauli?!? / ha, ha

- vajadzīgs 3. ceļš / nu tad uz 3. ceļu iedzeram.! / galvenais neņem 4. bundžu!

- vecais krabis! / pats tāds! / pēc distances paskatīsimies kurš ir vecāks krabis! (Valtera un Jura saruna, abiem 3. etaps 11km)

- pie 3. ceļa aizmiga (Dzalbs vecākais ar 3. bundžu rokā)

- intensīvi dzerts šņabis + vēlāk alus ar persiku sulu = labs līdzeklis kuņģa attīrīšanai, vienīgi smags process/ ha ha (veču sarunas fragments par aizgājušajiem tusiņiem)

- re kur Matiass / visi viņam pīpina / UZMUNDRINA/ ha ha (Helsinkos netika īpaši ievēroti satiksmes noteikumi)'

- onkulis uz riteņa / droši vien uz Jukolu brauc!

- tur bija beka / latvieši vēl nav tikuši līdz šejienei (direktora secinājums)

- glītenis (Emīls)

- Arvo Paulin (kartes zīmētājs)

- joks par Valteru un noslēptajiem gumijniekiem

- pat armijas rota nespētu mani iekustināt, ja nu vienīgi viņi mani nestu (juris par finiša posmu)

- eu, direktoram vajadzīgs ceļamkrāns!!! (viņš mežā pavadīja vairāk par 3h)

- uz Jukolu braucot mums bija Tom toms, atpakaļ braucot Kam kams (Valters Kaminskis)

p.s. ar ha ha domāti lieli smiekli

p.s.2. iespējams jokus varētu saprast vienīgi klātbijušās perosnas, tāpēc nerauc pieri, ja kkas tev nelikās smieklīgs.

Nometne '10

Pagājušajā nedēļā kā allaž Mārkulīčos notika Meridiāna vasaras nometne. Paredzētais laiks no pirmdienas līdz ceturtdienas pēcpusdienai. Pati tur biju gandrīz visu pirmdienu un no otrdienas pēcpusdienas līdz trešdienas vakaram, tāpēc sanāca tā saraustīti.

Pirmajā dienā bija līnijas treniņš, kuru pa pusei veicu, jo nebija nekādas vēlēšanās līst iekšā patiešām zaļā un aizaugušā izcirtumā, es pat nezinu vai tur bija iespējams izlauzties cauri. :D Vakaru beidzu pie Noras un Jura, jo nākošajā dienā bija bioloģija, uz kuru ierados ar pilnīgi tukšu galvu un bez zināšanām. Nosēdēju kādas 2 h un nospriedu, ka neko neesmu apguvusi. Ar Valteru vēlāk nokļuvu atpakaļ nometnē, jo kā parasti nometnes laikā Meridiāns tiek rīkots tieši Mārkulīčos. Ar tēti kopīgi pieveicām distanci, šoreiz bez ķīviņa. Pārējā laikā biju aizņemta ar ikgadējo stafešu rīkošanu, liekot punktus paspēju arī papēdi noberzt.

Pa starplaikiem pamatīgi pieēdos, lasīju grāmatas, baroju odus, vēlāk arī situ tos, čilloju.

Vēl arī labi palikusi atmiņā viena pusstunda, kurā man mieru nelika Ēriks un Emīls - tos abus tiešām kopā nevar laist. :D

Vienu vakaru arī fūzi uzspēlēju. Kkas ļoti neparasts tur bija - spēle bez noteikumiem. Spēlētāji man piekritīs. :D

lazy days

Jau otrā vasaras nedēļa gandrīz aizvadīta, ja pirmā bija saulaina un aktīva, tad šī otrā nomākusies un pasīva.

Neko nedarīju. Piecēlos ap 10 un gandrīz visu dienu nosēdēju pie datora, skatījos filmas, slinkoju. 3 dienas pabiju arī treniņos - mušas ir vēl kaitinošākas par odiem.!!! Vakar gan biju aktīvāka - devos uz savu māsu (blondīņu) izlaidumu. Ar Sandru un Matiasu pārūpējāmies arī par dāvanām??, nezinu vai to tā var nosaukt. Bet vsm viņas bija priecīgas (diemžēl Sabīnes seju nevar redzēt.) kā mēs savā runā teicām : "Jūs esat mūsu zvaigznītes!." :*

Cik redzēju, tad peldriņķi un ūdenspistoles ātri nonāca mazo brāļu un māsu rokās. :D

Rekur arī manas čikses.

Un me arī bilžukos tika. Tikai Martas puķes man uzmācās. :D

Vsp man patīk izlaidumu laiks, man atkal sagribējas beigt 9.klasi!

Un vēl es pati gribu tādu peldriņķi, laikam būs jāiepērk. :)

Šodien pabiju dārzā. Pļāvu zāli, tagad sāp rokas, rīt būs jāturpina, bet tagad laikam sākšu gatavoties Ērika izlaidumam.

bb.

Valmieras č. '10

Jau kādu laiciņu nebija sacensībās skriets, un fiziskā sagatavotība arī nebija tā labākā. 1.diena - normāls blieziens līdz pat 5. kp, kas atspoguļojas arī splitos. Tālāk uz 6.kp kkā sabakstījos, ielīdu džunglī, padraudzējos ar nātrēm un zaudēju laiku. Tālāk līdz 11.kp sabremzējos, lai mikro daļā punktus paņemtu precīzi. Uz 12.kp izvēlējos ceļa variantu, tāpēc atlika vien ātri cilāt kājas. 13. un 14. punkta rajons sagādāja problēmas graviņu ziņā - augšā lejā augšā lejā augšā - spēki mani pamazām atstāja. 15.kp no manis slēpās, tomēr pēc kādām 40s beidzot viņu atradu, pašas vainas dēļ. Uz 16. un 17. kp jau atkal bija jāmauc cik vien ātri spēj.

Kopumā atstāta kāda 1min. Nezinu, kas man palīdzēja, prāts vai konkurentu kļūdas, bet fiziskais jau nu noteikti nē. :D

Rezultātā pēc 1. dienas 1. vieta.

Spliti Karte >

p.s. atvainojos par karšu kvalitāti, man kkā neizdodas viņas labi saglabāt - saņurcās, saslapinās un caurumi ar rodas. :D

Ļoti priecīga par paveikto devos mājup, kur ar ģimeni svinējām vairākas jubilejas. Pamatīgi pieēdos. :) Vēlāk izdomāju arī pārsteigt Annu, ierodoties uz viņas 17 gadu beach party dzimšansdieniņu. Izskatījās, ka pārsteigums izdevās. Tā kā uz neko lielu nākošajā dienā necerēju, nosvinēju jau iegūto 1. dienas uzvaru. Un, jā, man ir paši labākie draugi, kuri mani atbalsta arī grūtos brīžos. Bučas viņiem. Lieliska ballīte, ja kas. Mājās pārrados ap 12, un pa taisno devos gulēt. Bet miegs nenāca un nenāca, tā aptuveni līdz 3:30 gultā rotēju ap savu asi, meklējot ērtāku pozu gulēšanai.

Pēc aptuveni 4h cēlos augšā un gatavojos 2.dienai.

Iedzīšana - tas nav priekš manis, pārlieku daudz stresa, un lielāka varbūtība skriet ar kādu kopā, kas atkal nav priekš manis un sagādā stresu. :D

Vsp kpc pēdējā laikā ir kļuvusi populāra iedzīšana, pagājušajā gadā jau parādījās Malienas kausos, šogad Valmieras č., nākošajā gadā moš parādīsies visās sacensībās.??? Nu labi, tad par otro dienu.

Nedaudz iesildījos - nepārāk gribējās, 5 min pirms starta sāku pamatīgi uztraukties, jo E. Svilpe aiz manis gāja 57s, bet A. Rusova 3min 43s, kas priekš garās distances nav daudz + otrajās dienās mans fiziskais ir tuvu nullei.

Starts un nesos prom cik vien ātri spēju, ar cerību, ka varēšu kcik aizlaisties. Ha ha. Uz pirmo jau ieskrēju džunglī par ātru, 2.kp bija vēl labāks. Tur arī mani panāca ES, turpinājumā secināju, ka viņa ir daudz ātrāka, sāku atpalikt. 5.kp vairs viņu neredzēju. Sekoja kļūda uz 6.kp, kad beidzot biju to paņēmusi, AR jau bija mani panākusi. 7.kp pirmā paņēmu es, 8.kp viņa, 9.kp atkal es. Uz desmito nedaudz izšķīrāmies, bet pie kp jau atkal bijām kopā. Uz 11.kp iecerēts viens un tas pats ceļš, tomēr Ancei kkas sajuka un viņa novirzījās no kursa. Vairāk arī viņu nesatiku. Skrienot uz 12.kp satiku Elīnu, kura vēl devās uz 11.kp vai arī 10. UPSSS! Satiku māsu un no 12.- 14.kp vilkāmies kopā. Pēc izšķiršanās atcerējos 4 Estus pirms vairākiem gadiem, kad 4 dienā - arī iedzīšanā - stratējām kopā un kā izrādījās mums bija gandrīz vienādas distances, vienīgi Tolstījam beigās vēl bija neliels loks. Toreiz viņa mani izglāba, šoreiz vnk vilka uz priekšu. Pie 15.kp secināju, ka līdz finišam atlicis vairs tikai mazs gabaliņš. Ļoti uztraucos par nokļūšanu uz 16.kp, liekas, ka izvēlējos pareizo ceļu. Uz 18.kp bija pagrūtāk, pirmkārt jau stress par tuvojošo finišu un neziņu kur ir AR un ES, otrkārt tur bija aizaudzis izcirtums pa kuru kustējos uz priekšu lēnu, dažbrīd pat gāju. Paņemot 18.kp jau sejā parādījās smaids, jo finišs bija pat ļoti netālu un konkurentes neredzēju. Un tad jau arī beidzot atzīmējos finiša kp. Un biju očeņ očeņ priecīga, un vēl jo projām esmu! Biju ar bonakvas reklāmas seja. :D

2.dienā arī uzstādīju labāko laiku savā grupā 1h 1min 16s.

Rezultāti

Karte >

Apsveicu arī pārējos uzvarētājus!

Māsās ir spēks, un protams matos arī. :D

before sun, fun & freedom

Jā, patiešām beidzot ir 1. jūnijs. Bet pirms tam norisinājušies visādi forši notikumi, par ko arī būs šis raksts. Ceturtdiena tika pavadīta mājās, jo uz skolu nebija vēlme doties, un tā pat nekas sakarīgs tur vairs nenotika. Devos uz bibliotēku, kura izrādijās bija slēgta - yes! Devos atpakaļ. Arī masiere nebija mājās - vēlviens yes! Kkā neveicās tajā dienā. Vakarpusē sāku kravāt mantas laivu braucienam, un tā arī neko jēdzīgu neizdarījusi devos gulēt. Piektdien piecēlos ļoti aši, tā parasti man ir, ja diena solās būt interesanta. Tieši 9os izbraucām no Žagarkalna bāzītes. Vēl tagad atceros kā tiku palaista vaļā, viena pati laivā, un turējos pie kkādām saknēm krastā, jo man bija bail aizpeldēt prom - nekad nebiju braukusi ar laivu.!! Tomēr mans pārinieks drīz vien man pievienojās. un tad nu varēja sākties atpūtas brauciens. līdz paņemtās saulenes nebija vajadzīgas. :( man jau vislabāk patika braukt caur krācēm, lai arī tiku pamatīgi nošķiesta. vēl mums ar pārinieku bija uzķūnēts airis jeb 2 in 1. tā airējās ātrāk. pēc pāris mācību stundām jau airēju kā profs vai gandrīz kā profs. :D ar pārinieku pārrunājām visādas tēmas. kādu laiciņu nebiju tik daudz ar kādu runājusi - 6h. Bet man patika, pat ļoti. Vēl joprojām atceros jautājumu: "Kāpēc tev nav puiša?" Un vēl joprojām nespēju uz to precīzi atbildēt. Bet dienas doma bija, ka mums ir lieliskas dzīves un nevaram ne par ko sūdzēties.! :) Un tā nu tas pa tiešām ir.! Beidzot nokļuvām galamērķī Siguldā, un sagaidījuši čilotāju laivu/as? pabarojām arī odiņus. :D un nokļuvām arī līdz Katrīnas mājai. Viņai ir ļoti forša māja, gribētos šovasar tur vēl kādu reizi paviesoties. Sataisījām vakariņas, uzcēlām teltis, lēkājām pa batutu, šūpojāmies, spēlējām galda hokeju, utt. un vēl vienu ļoti interesantu spēli, kurai nezinu nosaukumu. ar Lauri aizgāja jau azartā tā spēle, pat no rīta vēl spēlējām. devāmies gulēt ap 3jiem, jo nogurums lika manīt. teltī guļot likās, ka vēl jo projām atrodos laivā, jo šūpoja bišku. :D Sestdienas rītā picēlos karstuma dēļ. teltī bija pamatīga žara. no mūsu telts pirmā izrāpoju ārā, strap citu paldies Gvidi par smieklīgo krākšanu. :D pēc brokastīm sakravājāmies un braucām mājās. vienozīmīgi forša klases ekskursija. Mājās atbraucot pirmais ko izdarīju bija došanās vanna, jo BEIDZOT pēc 4 dienu pauzes atkal bija siltais ūdens. :) Tīra un laimīga sāku kravāt mantas, jo pēcpusdienā bija jādodas svinēt uz Valmieru dažas jubilejas, precīzāk sakot 3. Tā kā bija vēl kāda stundiņa laika, tad nolēmu palasīt grāmatu, kas drīz vien pārtapa par gulēšanu, laikam nejutu cik nogurusi biju. Knapi piecēlos un nedaudz samiegojusies devos uz staciju. Pie Evas piestūķejos saldējumu tā pamatīgi un tad devāmies uz Līgas house. kur arī notika viss pasāciens. daudz čipšu kolas pepša. daudz smieklu - un liels paldies par superīgo dāvanu, tagad arī man ir smejoša roka. :D bija arī blonds gājiens ar desiņām. tik tiešām blonds. un bija 4 traki pirts mīlētāji. un bija arī miegs uz grīdas. vsp bija trakoti labs baļļuxzz. Svētdien pateicoties Emīla tētim ātri vien nokļuvu mājiņās. sakārtoju māju. UN kārtīgi atlūzu, atguvu negulētās stundas, pat nepamanīju, ka mans brālēns bija atnācis. Ap 8ņiem pamodos, kādu laiku palasīju grāmatu un atkal nodevos miega priekiem. :) Pirmdien pamodos, varētu teikt, ka labi izgulējusies. :D Rīta rosmei devos uzskriet nieka 30 min, kuras beigās mani galīgi pieveica. Jutos fiziski mazvarīga. bet vsp sākot ar pirmdienu esmu nolēmusi atkal paniekoties ar treniņiem. pusdienslaikā beidzot tiku bibliotēkā un dabūju dažas vajadzīgās grāmatas. Pēcpusdienā ar savu Kelliju (riteni) devos pie omes, pa ceļam, nedabūjot 9 latus, tomēr atdevu m.j. viņa liecību. Priekuļos ravēju dažas dobes no simta, manuprāt omei vajadzētu kādu no viņām likvidēt un iesēt zālienu, bet viņai redz zāle nepatīk. kā arī atkal pabaroju odus :D mans Kellijs tagad tiek uzpucēts, bet saimniece palikusi bez pārvietošanās līdzekļa. :( Tādas nu bija manas pēdējās maija dienas, kā arī skolas. Esmu apmierināta ar šo mācību gadu, it īpaši ar vidējo atzīmi, kura sanākusi pat ĻOTI augsta - 9,6 - nekad vēl tāda nav bijusi. varbūt, tā ir lielīšanās, bet patiesībā vnk esmu par to ļoti ļoti priecīga. šodien pirmajā vasaras dienā mani pamodināja zvans, ka esmu aizmirsusi par bio. great. 15 min laikā jau atrados skolā. nākamās 3h pavadīju tur. par zpd vēl joprojām nav īsti skaidrs, tomēr esmu nolēmusi šovasar iet papildus mācīties bio. vēlāk biju arī uz Meridiānu. Sākot no kp nr.8 bija murgs, bet beigas jau atkal tīri ciešamas. pamatīgi jūtu savu nefizisko formu. galīgi garām. un vēl tas neīpaši patīkamais pārsteigums, kas bija atbraucis. da labi, jāsmaida, un jāsaka, ka viss ir ok. Plāni rītdienai - jānogriež mati, beidzot jāizvelk baltās tiesības saules gaismā, jāaizbrauc pie traumatologa un vēlāk jādodas arī uz treniņu. bb. paldies, ja izlasīji šo garo un neinteresanto vārstījumu.:D